ESG un ilgtspēja

Atbildīga Pārvaldība kā ilgtspējas ticamības pamats

Noslēdzošais, tomēr ne mazāk svarīgākais ilgtspējas aspekts ir Pārvaldība jeb darījumdarbība, kā to definē ESRS G1 standarts.

Analizējot ESG (Environmental – Social – Governance) vides, sociālos un pārvaldības faktorus, par Pārvaldību bieži tiek aizmirsts. Ilgtspējas lielāko uzsvaru liek uz vides un klimata jautājumiem, ietekmi uz sabiedrību un saistītiem riskiem un iespējām. Tomēr ir ļoti svarīgi izprast pārvaldības riskus un iespējas lēmumu pieņemšanā. Pieredze rāda, ka nepietiekama korporatīvās pārvaldības prakse pēdējos gadu desmitos Pasaulē ir bijusi vairāku lielāko korporatīvo skandālu pamatā. Kā piemēru var minēt Volkswagen izmešu testu skandālu, kura rezultātā uzņēmums guva ievērojamu finansiālu kaitējumu. Ņemot vērā uzņēmumu kļūdas un pieaugošo izpratni par globālo dažādību un ienākumu nevienlīdzību, korporatīvā pārvaldība ir ilgtspējas pamata sastāvdaļa.

Jaunie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European Sustainability Reporting Standards, ESRS) ietver vienu Pārvaldības standartu – ESRS G1, tas satur 53 ziņošanas datu punktus

Standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības uzņēmuma ilgtspējas zinojumā, kas ļaus tā lietotājiem izprast uzņēmuma stratēģiju un pieeju, procesus un procedūras, kā arī uzņēmuma darbības rezultātus attiecībā uz tā darbību.

ESRS G1 standarts nosaka uzņēmumiem atklāt būtisku informāciju sekojošās jomās: 

  1. darbības ētika un korporatīvā kultūra, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošana, trauksmes cēlēju aizsardzība un dzīvnieku labturība;
  2. piegādātāju attiecības pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem;
  3. uzņēmuma darbības un saistības, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu.

Informācijas atklāšanas prasības ir saistītas gan ar administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām (ESRS 2* GOV-1,), gan ar būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesiem (ESRS 2* IRO-1).

Saskaņā ar ESRS 2 GOV-1 sadaļu uzņēmums, atklājot informāciju ilgtspējas ziņojumā, aptver šādus aspektus:

  1. ar darījumdarbību saistīto administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas; 
  2. administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašās zināšanas darījumdarbības jautājumos.

Saskaņā ar ESRS 2 IRO-1 sadaļu uzņēmums atklāj ar darījumdarbības jautājumiem saistītus būtisku ietekmes, risku un iespēju noteikšanas procesus. Ilgtspējas ziņojumam ir jāietver visus relevantus kritērijus, tajā skaitā atrašanās vietu, darbības aprakstu, nozari un darījuma struktūru. 

Pārvaldības faktori pārbauda, kā uzņēmums īsteno savu politiku, koncentrējoties uz iekšējo kontroli un praksi, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, nozares paraugpraksei un korporatīvajai politikai. Piemēram jāzino par:

  • uzņēmuma vadību;
  • valdes sastāvu, tostarp tās daudzveidību un struktūru;
  • vadītāju atalgojuma politiku;
  • finanšu caurskatāmību un biznesa integritāti;
  • normatīvo atbilstību un riska pārvaldības iniciatīvām;
  • ētisko biznesa praksi;
  • noteikumiem par korupcijas un kukuļņemšanas risku samazināšanu, interešu konfliktiem un politiskiem ziedojumiem, lobēšanu;
  • trauksmes cēlāju programmām.

Uzņēmumu pārvaldības procesu ietvaros atklājamā informācija ilgtspējas ziņojumā ir īpaši svarīga lietošanai valsts instancēm un investoriem. Tādēļ ilgtspējas ziņojumus, saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektu pārbaudīs zvērināti revidenti, veicot ierobežotās pārliecības pārbaudi saskaņā ar Starptautisko apliecinājuma uzdevuma standartu 3000 (par SAUS 3000 vairāk šeit). Revidenta ziņojums kalpos kā garantija un pierādījums tam, ka uzņēmums:

  • izmanto precīzas un caurspīdīgas datu uzskaites un informācijas atspoguļošanas metodoloģijas;
  • ievēro godīguma un daudzveidības principus;
  • izvairās no interešu konfliktiem, izvēloties valdes locekļus un augstākā līmeņa vadītājus;
  • neizmanto politiskos ieguldījumus, lai iegūtu preferenciālu attieksmi, 
  • neiesaistās nelikumīgā darbībā. 

Runājot par regulatīvo rāmi, svarīgi atzīmēt, ka šī gada janvārī Latvijas valdība publicēja ilgi gaidīto likumprojektu “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums”. 

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu Latvijas likumdošanas līmenī. Likumprojekts atspoguļo ES līmenī jau pieņemto regulatīvo rāmi, bet atbilstoši lokālajām regulatīvām normām. Proti, Likumprojekts precizē ziņošanas prasību rāmi Latvijas ietvaros. Tas nozīmē, ka sagatavojot ilgtspējas ziņojumu gan pārvaldības, gan sociālajā, un vides jomā uzņēmumiem būs jāvadās ne tikai pēc ES pieņemtām direktīvām un standartiem, bet primāri pēc Latvijas likumdošanas aktiem. 

Starptautiskie ilgtspējas nodrošināšanas ētikas standarti

Viens no svarīgajiem Pārvaldības punktiem ir biznesa ētika, par kuru, šogad, Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (The International Ethics Standards Board for Accountants – IESBA) plāno izdot ierosinātos ētikas standartus, lai novērstu zaļmazgāšanu jeb zaļmaldināšanu ilgtspējas ziņojumos. Ar šo mēs saprotam reklāmas vai mārketinga stimulēšanas veidu, kurā zaļais PR un zaļais mārketings tiek maldinoši izmantots, lai pārliecinātu sabiedrību, ka organizācijas produkti, mērķi un politika ir videi draudzīgi.

Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (IESBA) paziņoja par savu jauno ierosināto standartu izlaišanu ētiskajiem apsvērumiem ilgtspējas ziņošanā, kuru mērķis ir mazināt zaļmazgāšanu un paaugstināt ziņotās ilgtspējas informācijas kvalitāti. Tie būs augstas kvalitātes starptautiski ētikas (tostarp neatkarības) standarti, kas kalpos kā stūrakmens uzņēmējdarbības ētiskai uzvedībai. 

Jaunie IESBA priekšlikumi ietver īpašos atklātības projektus “Starptautiskie ilgtspējas nodrošināšanas ētikas standarti” (IESSA), kas nosaka sagaidāmās uzvedības un ētikas noteikumu sistēmu ilgtspējas speciālistiem un profesionāliem grāmatvežiem, kas iesaistīti ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā. 

Uzņēmuma Pārvaldība pēc būtības ietver sevī gan sociālos, gan vides aspektus, jo pārvaldība attēlo uzņēmuma biznesa modeli un atbildīgu ilgtspējas attīstību kopumā. Tādā veidā pārvaldībai tiek atvēlēta fundamentāla loma ilgtspējas ziņošanas ticamības nodrošināšanai visos ESG aspektos. Uzņēmumu politikas, stratēģijas, finanšu datu caurskatāmība, korporatīvā ētika un citi uzņēmuma vadības un kontroles mehānismi, tas viss kļūst par obligātu ilgtspējīga biznesa sastāvdaļu, kuras regulēšanai un kontrolei tiek izstrādāti arvien jauni likumdošanas akti gan globāli, gan ES līmenī, gan arī Latvijā. 

*ESRS 2 – standarts par Vispārīgi atklājamo informāciju

Avots: iFinanses.lv

Lasi vairāk arī par vides un sociālās atbildības standartiem.

Orients - jūsu atbalsts ilgtspējas jomā! 

Viktorija Jefremova

Starptautisko projektu vadītāja