ESG un ilgtspēja
Finanšu vadība

Atbildība pret vidi – būtiska ilgtspējīga biznesa atslēga

Turpinot izklāstīt šobrīd tik aktuālo ilgtspējas tēmu par ESG principiem – Environmental (vide), Social (sociālā atbildība) and Governance (pārvaldība), šajā rakstā vairāk apskatīsim uzņēmumu ietekmi uz apkārtējo vidi, kas ir fundamentā ilgtspējas daļa.

Par klimata pārmaiņām tiek runāts jau desmitiem gadu. Kā stūrakmeni var minēt 2015. gada Parīzes nolīgumu. Tajā tika panākta vienošanās, ka līdz 2030. gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz tādam līmenim, lai vidējās globālās temperatūras ikgadējais pieaugums būtu krietni zem 2°C, tiecoties uz vēlamo pieaugumu 1.5°C gadā. Šo nolīgumu ir ratificējusi arī Latvija. Pagāja gandrīz desmit gadi, kamēr tagad ar Eiropas pieņemto Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu ir pienācis laiks, kad atbildīga attieksme pret vidi tiešā veidā skars arī uzņēmuma obligātās informācijas atklāšanas prasības gada pārskatā. Ziņošanas prasības attieksies gan uz uzņēmuma iepriekšējo ziņošanas periodu, gan attieksies uz īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plāniem nākotnē. Atrodamies punktā, kad rūpes par vidi kļūst par dzīvotspējīga un konkurētspējīga biznesa vienu no pamatnostādnēm. 

Vides ilgtspēja ir atbildība par dabas resursu saglabāšanu un globālo ekosistēmu aizsardzību, lai atbalstītu veselību un labklājību gan tagad, gan nākotnē. Un, tā kā daudzi lēmumi, kas ietekmē vidi, nav jūtami uzreiz, galvenais vides ilgtspējas elements ir tā tālredzīgais raksturs. Tieši tādēļ, sākot no 2024. gada, atbildīga attieksme pret apkārtējās vides un ekosistēmas saglabāšanu biznesā tiek regulēta ar normatīvajiem aktiem.

Vides ilgtspējas regulatīvais rāmis

Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva jau par 2024. gadu lieliem uzņēmumiem ar 500 darbiniekiem, kas šobrīd ir pakļauti ES Nefinanšu direktīvai, nosaka publicēt ilgtspējas ziņojumu savā vadības ziņojumā saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS).  Arī Latvijā tikko tika publicēts likumprojekts par ilgtspējas informācijas atklāšanu. Saskaņā ar likumprojekta tekstu ilgtspējas ziņojumu datu ticamības nolūkos papildus pārbaudīs zvērināts revidents (uzzini vairāk: https://www.orients.lv/expertise/audit-services/). 

2023. gada 22. decembrī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS), kas ir pieejami arī latviešu valodā. Tas nozīmē, ka tagad šie standarti ir oficiālais normatīvais dokuments, kas tiešā veidā savā likumdošanā jāpārņem ES dalībvalstīm. ESRS nosaka uzņēmumiem vienotas informācijas atklāšanas prasības savā ilgtspējas ziņojumā par ESG principiem.  

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ENG: European Sustainability Reporting Standards, ESRS) ietver sevī piecus standartus klimata jomā:

  1. ESRS E1 Klimata pārmaiņas; 
  2. ESRS E2 Piesārņojums; 
  3. ESRS E3 Ūdens un jūras resursi; 
  4. ESRS E4 Biodaudzveidība un ekosistēmas; 
  5. ESRS E5 Resursu izmantojums un aprites ekonomika. 

ESRS E1 - Klimata pārmaiņas

ESRS E1 Klimata pārmaiņas, satur 220 ziņošanas datu punktus - Šis standarts ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu un kas var radīt ar klimatu saistītus fiziskus riskus uzņēmumam un tā pielāgošanās risinājumiem šo risku samazināšanai.

Pirmā vides standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanu par to, kā uzņēmums ietekmē klimata pārmaiņas, kādi ir uzņēmuma iepriekšējie, pašreizējie un nākotnes klimata pārmaiņu mazināšanas centieni. Tas raksturo uzņēmuma plānus un spējas pielāgot savu stratēģiju un darbības modeli pārejai uz videi draudīgāku ekonomiku. Standarts liek informēt sabiedrību, kādas darbības uzņēmums veic, lai novērstu, mazinātu vai uzlabotu ietekmi uz vidi, kādi riski un iespējamā finansiālā ietekme rodas uzņēmumam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kurus rada uzņēmuma ietekme uz klimata pārmaiņām.

Tāpat ESRS E1 prasa informācijas atklāšanu saistībā ar septiņām siltumnīcefekta gāzēm (SEG). To nosaka saskaņā ar sekojošām SEG emisiju pakāpēm: 

  • 1. pakāpes bruto SEG emisijas (Scope 1): uzņēmuma tiešā ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā kopējo SEG emisiju daļu, kas tiek regulēta ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām;
  • 2. pakāpes bruto SEG emisijas (Scope 2): netiešā ietekme uz klimata pārmaiņām, ko rada uzņēmuma patērētā enerģija, neatkarīgi no tā, vai tā ir ārēji iepirkta vai iegūta;
  • 3. pakāpes bruto SEG emisijas (Scope 3): SEG emisijas, kas rodas uzņēmuma vērtības ķēdes* augšposmā un lejasposmā ārpus tā 1. un 2. pakāpes SEG emisijām. Daudziem uzņēmumiem 3. pakāpes SEG emisijas var būt galvenā SEG inventarizācijas pārskata daļa. 
  • Kopējās SEG emisijas: vispārēja izpratne par uzņēmuma SEG emisijām un par to, vai tās rodas no paša uzņēmuma operācijām vai no augšposma un lejasposma vērtības ķēdes. Šīs informācijas atklāšana ir priekšnoteikums, lai izmērītu progresu SEG emisiju samazināšanā saskaņā ar uzņēmuma klimatiskajiem mērķrādītājiem un ES rīcībpolitiku mērķiem.

ESRS E2 - Piesārņojums

ESRS E2 Piesārņojums, satur 68 ziņošanas datu punktus - standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: 

  • gaiss;
  • ūdens;
  • augsnes piesārņojums;
  • vielas, kas var radīt apdraudējumu apkārtējai videi. 

Standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības par to, kā uzņēmums ietekmē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ņemot vērā tā būtisko iespējamo ietekmi, kā arī veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi. 

Tāpat, standartā paredzēts atklāt informāciju par uzņēmuma plāniem un spēju pielāgot savu stratēģiju un darbības modeli par pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī sava biznesa konetksta izpratni par nepieciešamību novērst, kontrolēt un likvidēt piesārņojumu. Tas paredzēts, lai radītu no toksiskiem atkritumiem brīvu vidi bez piesārņojumu. Ilgtspējas ziņojum a ir jāatklāj, kādi ir uzņēmuma saistītie būtiskie riski. Jāapraksta šādu risku veidus un apmērus, kā arī jāidentificē kontroles mehānismus par piesārņojumu, tā novēršanu vai mazināšanu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ESRS E3 - Ūdens un jūras resursi

ESRS E3 Ūdens un jūras resursi, satur 48 ziņošanas datu punktus - standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ūdens un jūras resursiem. Šajā standartā termins “ūdens” apzīmē virszemes un pazemes ūdeņus. Tas ietver informācijas atklāšanas prasības par ūdens patēriņu uzņēmuma darbībām, produktiem un pakalpojumiem, kā arī saistīto informāciju par ūdens iegūšanu un novadīšanu. 

Šī standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, par to:

  • kā uzņēmums būtiski ietekmē ūdens un jūras resursus; 
  • kādas darbības veic, lai novērstu vai mazinātu faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi, un šo darbību rezultātus. 
  • kādi ir uzņēmuma plāni un spēja savu stratēģiju un darbības modeli pielāgot ilgtspējīgas ūdens un jūras resursu izmantošanas veicināšanai;
  • kādi ir uzņēmuma būtiskie ietekmes riski, to veidi un apmērs attiecībā uz ūdens un jūras resursiem, tai skaitā risku pārvaldīšana un finansiālais iespaids uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ESRS E4 - Biodaudzveidība un ekosistēmas

ESRS E4 Biodaudzveidība un ekosistēmas, satur 119 ziņošanas datu punktus – Šis standarts nosaka informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz uzņēmuma saistību ar sauszemes, saldūdens un jūras dzīvām būtnēm, ekosistēmām un saistīto faunas un floras sugu populācijām, un to mijiedarbību ar konkrētās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. 

Standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības par:

  • to kā uzņēmums ietekmē biodaudzveidību un ekosistēmas; 
  • jebkurām uzņēmuma darbībām, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi;
  • darbībām ar, ko aizsargā un atjauno biodaudzveidību un ekosistēmas, kā arī šo darbību rezultātus;
  • uzņēmuma plāniem un spējām savu stratēģiju un darbības modeli pielāgot ekosistēmas izmaiņām un aizsardzībai, kas ietver arī uzņēmuma ietekmes uz biodaudzveidību un ekosistēmām būtisko risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. 

ESRS E5 - Resursu izmantojums un aprites ekonomika

ESRS E5 Resursu izmantojums un aprites ekonomika, satur 84 ziņošanas datu punktus - Šajā standartā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz resursu izmantojumu un aprites ekonomiku (lasi vairak par aprites ekonomikas principriem), kas sevī ietver ienākošo un izejošo resursu apriti un to materiālu atjaunojamību, tai skaitā informāciju par produktiem. 

ESRS E5 mērķis ir atklāt informāciju par to, kā uzņēmums ietekmē resursu izmantojumu, arī resursu efektivitāti, resursu izsīkšanas nepieļaušanu, kā arī atjaunojamo resursu ieguvi un izmantojumu, ņemot vērā faktisko vai iespējamo būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmi. Saskaņā ar standartu ir arī jāziņo par uzņēmuma veiktām darbībām, ar kurām novērš vai mazina faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko rada resursu izmantojums, un šādu darbību rezultātus. 

Tāpat, kā iepriekšējos standartos ir jā atklāj uzņēmuma plānus, stratēģiju un darbības modeli pielāgot aprites ekonomikas principiem, lai līdz minimumam samazinātu atkritumu apjomu, saglabātu produktu, materiālu un citu resursu vērtību visaugstākajā līmenī un palielinātu to efektīvu izmantojumu ražošanā un patēriņā.

Uzņēmumam ir jāatspoguļo uzņēmuma būtiskos riskus, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi un atkarībām, kuras izriet no resursu izmantošanas un aprites ekonomikas. Jāziņo par šādu risku būtību, veidu un apmēru, kā arī to pārvaldības principiem, tai skaitā finansiālo ietekmi uz uzņēmumu īstermiņā un ilgtermiņā nakotnē. 

Secinājumi

Vides faktori attiecas uz organizācijas ietekmi uz klimatu un ar to saistīto riska pārvaldības praksi. Tie ietver tiešās un netiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas, vadības pārvaldību pār dabas resursiem un uzņēmuma vispārējo noturību pret fiziskajiem klimata riskiem (piemēram, klimata pārmaiņām, plūdiem un ugunsgrēkiem).

Saistībā ar rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem uzņēmums sniedz ziņas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji ir būtiskas un attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem. Attiecībā uz rādītājiem daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU. Piemēram, kad uzņēmums aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas.

Eiropas vides ziņošanas standartu mērķis uzņēmumiem ir samazināt savu negatīvu ietekmi uz vidi. Viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu, un tas sākas ar oglekļa emisiju uzskaiti, kontroli un individuāliem uzstādītiem mērķiem. Ir skaidrs, ka jauns regulatīvais rāmis prasa no uzņēmumiem atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, racionālu un pārdomātu resursu izmantošanu, kā arī caurspīdīgu komunicēšanu par saviem esošiem un mērķrādītājiem ilgtspējas ziņojumā.

Lasi vairāk arī par sociālās atbildības standartiem.

Orients - jūsu atbalsts ilgtspējas jomā! 

Viktorija Jefremova

Starptautisko projektu vadītāja