Ilgtspējas ziņojums

Mēs skatāmies uz ilgtspējīgu pieeju biznesā kā uz līdzsvaru starp ietekmi uz vidi (planēta), sociālo vienlīdzību (cilvēkresursi) un ekonomisko vērtību (peļņa), kas kopā veicina biznesa attīstību un izaugsmi. Nav universāla risinājuma, kas būtu piemērots ilgtspējīgu procesu ieviešanai katram biznesam, jo iespējamie risinājumi var atšķirties no pretplūdu aizsargkonstrukciju būvēšanas līdz komunikācijas stratēģijas maiņai, biznesa operāciju pārstrukturēšanai utt. Sadarbojoties ar mūsu klientiem jau 22 gadus mēs esam pieraduši meklēt risinājumus un atbildes, kas aktuāli un izdevīgi konkrētam gadījumam.

Publicētais ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts, kas pārņem Latvijas līmenī Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības, paredz, ka likumprojekta subjektiem būs jāiekļauj savā gada pārskatā digitālais ilgtspējas ziņojums un to būs jāpārbauda zvērinātam revidentam. Uzzināt vairāk par ilgtspējas ziņojuma pārbaudi var šeit. 

Likumprojekta subjekti Latvijas Republikā ir: 

• reģistrētās lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības; 
• mazās sabiedrības, izņemot mikro sabiedrības, un vidējās sabiedrībās, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; 
• trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrības; 
• filiāles pie noteiktiem kritērijiem. 

Jāatzīmē, ka subjektu loks, kam pienākās obligātā ziņošana, pārredzamā nākotnē ik gadu paplašināsies. Pirmām lielām sabiedrībām un koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru darbinieku skaits ir lielāks par 500, kas jau šobrīd gatavo nefinanšu ziņojumus, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu sākot jau ar 2024. pārskata gadu. Savukārt, lieliem uzņēmumiem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu sākot ar 2025. pārskata gadu. Saskaņā ar virzīto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” lielo uzņēmumu kritēriji (jāpārsniedz divus no trim kritērijiem) ir :

• bilances kopsumma - EUR 25 000 000
• neto apgrozījums – EUR 50 000 000
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250 (paliek nemainīgs).

Likumprojekts nosaka, ka ilgtspējas ziņojums būs jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS), kas ir pieņemti un publicēti ES oficiālā žurnālā. Standarti iekļauj prasības atklāt informāciju ilgtspējas ziņojumā par vides, sociālās atbildības un pārvaldības aspektiem. 

Gada pārskats kopā ar ilgtspējas ziņojumu būs jāiesniedz Valsts Ieņēmumu Dienestam (VID) vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā, t.i. XHTML formātā un ilgtspējas ziņas jāiezīmē saskaņā ar Inline XBRL (iXBRL) specifikāciju, izmantojot ESRS digitālo taksonomiju. Uzzini vairāk, kā ESRS digitālā taksonomija var kļūt par ceļa karti ilgtspējas ziņojuma izveidei. Par ilgtspējas zinojuma digitalizāciju lasi vairāk mūsu eskpertes rakstos: ESEF formāts ilgtspējas digitālajam ziņojumam. Ko ta snozīmē uzņēmumiem? un Digitalizācija un ilgtspēja apvienojās.

Orients kopā ar Lielbritānijā bāzētu starptautisku programmatūras un pakalpojumu uzņēmumu CoreFiling ir izveidojuši pirmo Eiropā publiski pieejamo digitālo ilgtspējas pārskata paraugu, kas ir pieejams šeit.

Nezini ar ko sākt savu ilgtspējas ceļu? Mūsu profesionāļu un ekspertu komanda saprot, kā sakārtoto jautājumus saistībā ar ilgtspējas ziņojuma izveidi, digitalizāciju un pārbaudi. Sazināties ar mums. 

Vairāk noderīgas informācijas var atrast te:

• ESRS iXBRL taksnomija kā ilgtspējas ziņojuma struktūras fundaments
• ESG dati ir jaunais zelts
• Ilgtspējas informācijas atklāšana. Kādas izmaiņas sagaida uzņēmumus?
• Ilgtspējīga attīstība un ESG – ko tas nozīmē uzņēmējiem?
• Digitalizācija un ilgtspēja apvienojās
• ESG sākums un attīstība;
• Aprites ekonomikas principi biznes.