Revīzija
Vadības ziņojums
ESG un ilgtspēja
ESEF

Pirmā ilgtspējas ziņojuma pārbaude

Jau pirmajiem 10 lielajiem uzņēmumiem būs jāsniedz pārbaudītie ilgtspējas ziņojumi par 2024. gadu atbilstoši Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS), savukārt revidentiem – tie jāpārbauda.

Patlaban tiek gatavotas pagaidu ilgtspējas ziņojuma pārbaudes vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu izpratni par to, kas un kā jāpārbauda. Ilgtspējas ziņojumu pārbaudes vadlīnijas pēc Eiropas Komisijas prasībām gatavo Eiropas Revīzijas Pārraudzības struktūru komiteja, un tās būs spēkā līdz tiks sagatavoti oficiālie ilgtspējas ziņojumu pārbaudes standarti, ko paredzēt izveidot līdz 2026.gadam. Šo vadlīniju mērķis ir jau pie pirmreizējas ESRS pielietošanas veicināt ilgtspējas pārbaudes harmonizāciju visā Eiropas Savienības līmenī pirms ir pieejami oficiālie pārbaudes standarti.

Svarīgi norādīt, ka vadlīnijas nav saistošas ESRS ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, tomēr tām ir rekomendējošs labās prakses raksturs ilgtspējas ziņojuma pārbaudēs. Savukārt Latvijas Zvērinātu Revidentu Asociācija (LZRA) var ieteikt vai uzlikt par pienākumu tās piemērot. 

Kā revidenti pārbaudīs ziņojumu?

Šomēnes, 26.septembrī, Saiema pieņēma galīgajā lasījumā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (turpmāk - Likums), transponējot Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) Latvijas likumdošanas līmenī. Pieņemtajā likuma paketē ir ietverti arī grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, kas nosaka, ka Latvijā ilgtspējas ziņojuma pārbaudi veiks zvērinātie revidenti, kam LZRA izdos atsevišķu mandātu balstoties uz nepieciešamās ekspertīzes līmeni. Šobrīd Latvijas līmenī arī tiek paredzēta iespēja, ka gada pārskata ietvaros, finanšu pārskatus un ilgtspējas ziņojumu varēs pārbaudīt divi dažādi zvērinātie revidenti.

Likums paredz, ka revidenti saistībā ar ilgtspējas ziņojumu veiks ierobežotas pārliecības apliecinājuma uzdevumu saskaņā ar Starptautisko Apliecinājuma uzdevumu standartu Nr.3000, kas norādīs, vai, pamatojoties uz veiktajām procedūrām un iegūtajiem pierādījumiem, pārbaudītāja uzmanības lokā nav nonākuši apstākļi, kas tam liktu ticēt, ka ilgtspējas informācija nav sagatavota vai nav patiesi atspoguļota, visos būtiskajos aspektos, saskaņā ar piemērojamajiem kritērijiem. 

Kopumā Eiropas Revīzijas Pārraudzības struktūru komitejas ieteikumi ir saskaņoti ar parasto auditoru praksi. Attiecīgi 

  • ilgtspējas ziņojuma pārbaudītājiem ir jāievieš kvalitātes kontroles sistēma, kas aptver pārbaudes uzdevumu. 
  • Revidentam ir jābūt detalizētai izpratnei par savu klientu, lai varētu pielāgot savas kontroles procedūras. 
  • Revidents visas pārbaudes laikā pievērš uzmanību krāpšanas riskiem un visu saistošo likumu un noteikumu neievērošanas gadījumiem. 

Ko pārbaudīs?

Šīs vadlīnijas skaidri pasaka ESRS ilgtspējas ziņojuma pārbaudes mērķi, kas ir ziņojuma teksta atbilstība reālajai situācijai un ESRS prasībām. Vadlīniju uzmetums nosaka, ka “revidentam jānovērtē, vai ilgtspējas ziņojumā sniegtais procesa apraksts atbilst uzņēmumā īstenotajam procesam, un jāizstrādā un jāveic procedūras, lai noteiktu, vai process atbilst ESRS prasībām”. Svarīgi, ka revidents nesniedz savu novērtējumu vai jebkādu citu spriedumu par uzņēmuma ilgtspējas biznesa modeļa adoptācijas progresu vai ilgtspējas stratēģijas atbilstību. 

Vadlīnijas primāri nosaka, ka īpašs uzsvars pārbaudē ir jāliek uz procesu, ko ieviesis uzņēmums, lai noteiktu dubultā būtiskuma principus, kas jāatklāj ESRS ilgtspējas ziņojumā. Savukārt, ja revidents nespēj iegūt pietiekamus pierādījumus par šo procesu, tad tas tiek atspoguļots revidenta atzinumā. Papildus vadlīnijas arī norāda uz nepieciešamību iekļaut relevantu pārbaudi par ilgtspējas ziņojumā informāciju attiecībā uz vērtības ķēdi.

Revidentu izaicinājums

Revidentam, lai izdarītu profesionālu spriedumu, ir pietiekami jāpārzina tiesiskais regulējums, lai novērtētu klienta prakses atbilstību normatīvajiem aktiem. Jaunums ir tas, ka Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva ietver krietni plašāku tiesību klāstu par grāmatvedības un revīzijas direktīvām, kurus nepieciešams pārzināt, lai revidents varētu pieņemt profesionālu spriedumu par visām ESRS vides, sociālās atbildības un pārvaldības standartos minētajām jomām. Tas nosaka, ka revidentam ir jābūt pieejamai daudzpusēji zinošai komandai un ekspertu lokam, kas atšķiras no tradicionālajām finanšu revīzijas komandām.

Svarīgi, ka nefinanšu uzņēmumu ESRS ilgtspējas ziņojuma pārbaudes ietvaros revidentam jāiegūst izpratne par procesiem, ko uzņēmums ir ieviesis, lai identificētu savas “zaļas” darbības, to raksturu (piederīgs / atbilstīgs), datu kvalitāti un sagatavotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 8.pantā paredzēto informāciju. Papildus vadlīnijas izceļ revidentu uzdevumu novērtēt, vai šie procesi ir izstrādāti un ieviesti pietiekami atbilstoši, lai nodrošinātu, ka galveno “zaļo” darbības rādītāju (KPI) aprēķināšanai izmantotie dati atbilst grāmatvedības uzskaitei, kas ir šīs informācijas izpaušanas pamatā. Baltoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, nefinanšu uzņēmumiem ir jāatklāj sava apgrozījuma, kapitāla izdevumu (CapEx) un darbības izdevumu (OpEx) proporcijas, kas ir saistītas ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.

Likums nosaka, ka revidents pārbaudīs ESRS ilgtspējas ziņojuma vienoto elektronisko formātu (ESEF) un ilgtspējas ziņojuma satura atbilstību iXBRL iezīmētai informācijai ar ESRS Set 1 XBRL Taksonomiju. Tomēr jānorāda, ka šī formāta pārbaudei ES izstrādā atsevišķus noteikumus. Tāpēc ESEF pārbaude tiks piemērota sākot ar ilgtspējas ziņojumiem, kas sagatvoti par 2025. gadu, kad tiks pieņemti grozījumi ES regulā Nr. 2019/815 attiecībā uz iezīmēšanas tehniskajām prasībām.

Tā pat vadlīnijas nosaka revidenta atzinuma satura būtību un struktūru. Kopumā vadlīniju saturs norāda uz to, ka ESRS iXBRL ilgtspējas ziņojuma pārbaude revidentiem būs nopietns uzdevums un brīžiem izaicinājums. Tas prasa tām zvērinātu revidentu praksēm, kas plāno pieteikties šo ziņojumu pārbaudei, gan daudzpusīgu ekspertīzes klāsta paplašināšanu, gan investīciju veikšanu jauna iXBRL auditora rīka iegādei un apgūšanai. 

Visi aprakstītie jaunievedumi norāda uz to, ka stipras zvērināta revidenta komandas loma tikai pieaugs. Attiecīgi ir pēdējais brīdis sākt sagatavošanās darbus.

Avots: iFinanses.lv

Uzzināt vairāk par Orients ilgtspējas ziņojuma pārbaudes pakalpojumiem: https://www.orients.lv/expertise/audit-services/, vai uzzināt vairāk par ilgtspējas ziņojuma vienoto elektronisko formātu (iXBRL): https://www.orients.lv/ixbrl/

 

Natālija Zaiceva

Vadošā partnere, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante