Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropas vienoto piekļuves punktu

ESAP ir ES līmeņa digitāla platforma, kas nodrošina vienotu un publisku piekļuvi visu dalībvalstu uzņēmumu finanšu un ilgtspējas informācijai, izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes regulu (ES) 2023/2859. Mērķis ir centralizēt informācijas pieeju un nodrošināt datu meklēšanu pēc kopīgiem kritērijiem. Plānots, ka digitālā platforma nodrošinās meklēšanas funkciju visās ES valodās, būs balstīta uz iepriekš definētu metadatu kopu, iekļaus mašīntulkošanas pakalpojumu, kā arī lejupielādes un paziņošanas pakalpojumus. Informācija būs pieejama lietotājiem bezmaksas.

ESAP (European Single Access Point, ESAP) kā platforma pati par sevi neuzliek jaunas ziņošanas prasības, bet nodrošina, ka jau likumā noteiktā informācija ir pieejama Eiropā vienuviet. ESAP uzsāk datu vākšanu jau šogad 2026. gada junija un publiski sāks savu darbību no 2027. gada jūlija. Publiskotas informācijas tvēruma paplašināšana notiks trīs fāzēs: 2027., 2028. un 2030 gados.

Pirmajā ESAP ieviešanas posmā (2026.–2027. gadā) uzmanība tiks vērsta uz kapitāla tirgus dalībnieku publiskoto pamatinformāciju, piemēram, prospektiem un gada pārskatiem, kas jau šõbrīd tiek nodoti vienotajā elektroniskajā formātā (ESEF, t.i. xHTML un iXBRL). Tomēr turpmāk sistēmas tvērums nebūs ierobežots tikai ar biržā kotētiem uzņēmumiem. No 2028. gada ESAP tiks papildināts arī ar digitāliem (iXBRL) ilgtspējas zinojumiem, ko publicēs Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma (IIAL) subjekti un pārejiem finanšu tirgus datiem.

Savukārt no 2030. gada ESAP aptvers jau būtiski plašāku ES regulējumam pakļauto subjektu loku, iekļaujot informāciju, kas izriet no vismaz astoņām regulām un divpadsmit direktīvām, tostarp ES Revīzijas regula par prasībām sabiedriskās nozīmes struktūru (SNS) revīzijai, Kapitāla prasību regula, Eiropas zaļo obligāciju regula, MiCA un MiFIR, kā arī Revīzijas direktīva, Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva, Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), Maksātspējas II (Solvency II) un Akcionāru tiesību direktīvas. Tas nozīmē, ka ESAP kļūs par centralizētu piekļuves punktu plašam finanšu, ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības informācijas klāstam, aptverot ne tikai birzā kotētus uzņēmumus, bet arī bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējus un citus tirgus dalībniekus.

Šī gada februāra grozījumi Grāmatvedības likumā sākotnēji nosaka, ka ESAP tiks nodoti gada pārskati, ko iesniedz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjekti, kā arī publiskie dokumenti, ko iesniedz subjekti, uz kuriem attiecas likums “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”.

Vienotas Eiropas datu vākšanas platformas ieviešana ir sākums arī turpmākiem pielāgošanas mehānismiem ES digitālās ziņošanas prasībām dalībvalstīs, tostarp Latvijā. ESAP paredz divpakāpju sistēmu: vispirms uzņēmumi iesniedz informāciju atbildīgai iestādei savā valstī, piemēram, gada pārskatu Valsts ieņēmumu Dienestam (VID), pēc tam atbildīgā valsts iestāde nodod šo informāciju ESAP. Informācijas vākšanas iestādēm, lai nodrošinātu konsekventu informācijas kvalitāti, ir pienākums veikt automatizētas pārbaudes un noraidīt pārskatus, kas neatbilst nepieciešamajām prasībām. Arī ESAP platformas pusē tiks veiktas automatizētas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka visa informācija, ko ES dalībvalsts vākšanas iestāde iesniedz, atbilst piemērojamajām regulatīvajām tehniskām prasībām.

Pēdējo Grāmatvedības likuma grozījumu ietvaros jautājums par to, kura institūcija Latvijā būs atbildīga par informācijas vākšanu, validāciju un nodošanu ESAP, ir atlikts līdz 2027. gada oktobrim.

Zvērināti revidenti spēlē būtisku lomu, nodrošinot neatkarīgu apliecinājumu par ziņoto informāciju. Līdz ar to ESAP ietekmēs viņu darbu, padarot to redzamāku ieinteresētajām pusēm un plašākai sabiedrībai Eiropā. ESAP regulējums grozīja vairākus ES tiesību aktus, tostarp Revīzijas regulu, Revīzijas direktīvu un Grāmatvedības direktīvu. Attiecīgi, izmantojot ESAP, būs pieejama sekojoša informācija par revidentiem:

• revidentu atklātības ziņojumi, ja tādus ir pienākums sagatavot. Kā arī tām revidentu praksēm, kam ir pienākums publicēt atklātības ziņojumu, līdz 2030. gadam būs jāiegūst juridiskās personas identifikators, kas ir piesaistīts uzņēmuma pamatdatiem. Tas nozīmē, ka revidentu praksēm būs jāiegūst unikāls starptautisks juridiskās personas identifikators (angl. Legal Entity Identifier, LEI), kas ļaus tās viennozīmīgi identificēt un sasaistīt ar to pamatdatiem, piemēram, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, īpašnieku struktūru, dažādās ES informācijas sistēmās.

• revidenta ziņojumi par finanšu pārskatiem;

• apliecinājuma ziņojumi par ilgtspējas pārskatiem;

• zvērinātu revidentu un apliecinājuma pakalpojumu sniedzēju reģistrs;

• valsts kompetento iestāžu (t. i., revīzijas uzraudzības institūciju) piemērotās sankcijas revidentu praksēm.

Rezumējot, ESAP mērķis ir nodrošināt vienādu tirgus digitālo datu kvalitātes pārvaldību un caurspīdīgumu visā Eiropā. Tāpēc publicējamo pārskatu subjektiem būs pienākums sniegt informāciju datu izguvei piemērotā vai mašīnlasāmā formātā. Mašīnlasāms formāts ļauj IT programmām viegli identificēt, atpazīt un iegūt konkrētus datus, tostarp atsevišķus faktu paziņojumus un šo datu iekšējo struktūru. Saskaņā ar ESAP Komisijas īstenošanas regulu (ES) 2025/1339 par mašīnlasāmiem formātiem uzskatāmi XBRL, XBRL-XML, XBRL-CSV, XML un Inline XBRL. Kā arī tiks pieņemti HTML, PDF un TXT formāti, ja no tiem var automātiski izgūt tekstu.

Līdz ar to Eiropas vienotā elektroniskās piekļuves punkts un jaunākie grozījumi Grāmatvedības likumā, kas sākumā Latvijas uzņēmējiem var likties nebūtiski, praksē var radīt nozīmīgas izmaiņas pārskatu sagatavošanā, digitalizēšanā un revīzijā. Tās izmaiņas potenciāli skar gan korporatīvās informācijas sistēmas, gan grāmatvežus, gan revidentus, gan uzņēmumu vadītājus, kuri plāno budžetu un pārskatu iesniegšanas termiņus.