ESG un ilgtspēja

Aprites ekonomikas principi biznesā

Viena no pēdējā laika karstākajām tēmām biznesa vidē ir ilgtspējīga attīstība, kura bieži vien tiek apzīmēta kā vides ietekmes, sociālās labklājības un pārvaldības principu ievērošana jeb ESG (Environment, Social, Governance).

Rakstā pievērsīsim uzmanību pirmajam ESG principam – vides ietekmei. Ko tas praktiski nozīmē uzņēmējiem?

Jāteic, viens no veidiem, kā mazināt savu ietekmi uz vidi, ir optimizēt resursu patēriņu, samazinot patērēto energoresursu un ūdens daudzumu, kā arī CO2 emisijas. Ir dažādi tehniskie rīki, kurus var izmantot, veicot šos aprēķinus. Tas, bez šaubām, ir svarīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti, kur katra ieguldījums ir būtisks. Taču šajā rakstā apskatīsim citu veidu, kā samazināt ietekmi uz vidi. Šis ceļš ne tikai prasa lielākus resursus, spēju paraudzīties uz pašreizējo biznesu no citas perspektīvas, jaunas stratēģijas izstrādi, bet arī vienlaikus paver jaunas iespējas. Un te nonākam pie termina "aprites ekonomika". Par tās nozīmi un iespēju īstenot aprites ekonomikas principus biznesā stāstīsim tālāk.

Aprites ekonomika

Aprites ekonomika ir viens no pamatprincipiem, kas varētu atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izvirzīto ilgtspējas mērķu (Sustainable Development Goals) sasniegšanu, lai pietuvotos klimata neitralitātes mērķiem līdz 2050. gadam. Lai notiktu pāreja uz aprites ekonomiku, nepieciešams resursu lietošanas samazinājums, produktu dzīvescikla pagarinājums, atkārtota un dalīta lietošana, pārstrāde. Protams, būtiski ir rast atbildi uz jautājumu: kā īstenot pašreizējo biznesu pāreju uz aprites ekonomiku?

Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē aprites ekonomika. Saskaņā ar "Swedbank" ilgtspējas rokasgrāmatu uzņēmējiem (2021) aprites ekonomika tiecas maksimizēt preces vērtību tās lietošanas laikā, kā arī pēc preces dzīves cikla, izmantojot tās komponentus jaunu produktu radīšanā. Tādējādi uzņēmējiem būtu jāpārdomā līdzšinējās stratēģijas un jāpāriet no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku.

Ar ko atšķiras lineārā ekonomika no aprites ekonomikas?

Aprites ekonomikas jēdziens ir radies kā atbilde uz centieniem nodrošināt ilgtspējīgu attīstību kontekstā ar ražošanas un patēriņa pieaugošo ietekmi uz pasaules resursiem un vidi. Līdz šim ekonomika lielākoties ir darbojusies pēc principa "paņem–izgatavo–izmet", t. i., pēc lineārā modeļa, saskaņā ar kuru katra prece sasniedz darbmūža beigas.

Ik gadu Eiropas Savienībā (ES) ikviens iedzīvotājs patērē vidēji 15 tonnu materiālu un rada vairāk nekā 4,5 tonnu atkritumu, no kuriem gandrīz puse nonāk izgāztuvēs. Lineārā ekonomika, kas paļaujas tikai uz resursu ieguvi, vairs nav ilgtspējīgs risinājums. Pāreja uz aprites ekonomiku pārvirza uzmanību uz esošo materiālu un preču atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi. To, ko senāk uzskatīja par atkritumiem, var pārvērst par resursiem.

Lineārās un aprites ekonomikas salīdzinājums

 Kritēriju izpilde pēc ekonomikas veidaLineārā ekonomikaAprites ekonomika
Paņem – izgatavo – izmetSamazini – atkārtoti izlieto – pārstrādā
Pievienotā vērtībaPievienotā vērtība tiek radīta, maksimizējot saražoto preču daudzumuPievienotā vērtība tiek radīta, saglabājot izejmateriālu vērtību visā produkta dzīves cikla laikā
IlgtspējaIlgtspēja tiek panākta, cenšoties gūt ekonomisku labumu, vienlaikus minimizējot ietekmi uz vidiIlgtspēja tiek panākta, ieviešot inovatīvus risinājumus produkta ražošanas, izplatīšanas, lietošanas procesā
Dzīves ilgumsĪstermiņa – no iepirkuma līdz pārdošanaiIlgtermiņa – produktam ir vairāki dzīves cikli
Atkārtotā pārstrādePārstrādājot produktu, jauno izejmateriālu vērtība ir zemāka nekā sākotnējiPārstrādājot produktu, jauno izejmateriālu vērtība ir vienāda ar sākotnējo vai augstāka

Lineārā ekonomika ir atkarīga no lētām izejvielām un pieejamā finansējuma. Aprites ekonomika atšķirībā no lineārās koncentrējas uz vērtības saglabāšanu, pagarinot produkta dzīves ciklu, kā arī ieviešot izejmateriālu atkārtotu lietošanu, tādējādi tā vērtība vai nu saglabājas, vai pieaug.

Zaļmaldināšana

Arvien pieaugošs pieprasījums pēc ilgtspējīgām precēm apliecina, ka produkta cena un kvalitāte vairs nav vienīgie faktori, kurus apsver patērētāji. Viens no jēdzieniem, kas attīstījies līdz ar ilgtspējas tēmas nozīmes pieaugumu uzņēmējdarbībā, ir zaļmaldināšana (greenwashing). To skaidro kā klientu vai patērētāju pievilināšanu, izmantojot apgalvojumus, ka produkts ir ekoloģisks vai uzņēmums ilgtspējīgs. Tādējādi tiek izmantotas negodprātīgas uzņēmējdarbības un mārketinga metodes, kuru mērķis ir pasniegt informāciju tā, lai tā radītu iespaidu, ka uzņēmums darbojas ilgtspējīgi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru tā tiek atzīta par negodīgu praksi, kas maldina pircējus, un tai nav nekādas saistības ar ilgtspējīgu attīstību. Tā, piemēram, 2021. gadā starptautiska organizācija Earth Island Institute, kas atbalsta vides projektus visā pasaulē, ir iesniegusi prasību tiesā pret kompāniju "Coca-Cola", jo tās pārstāvis paziņoja, ka nu jau 18 valstīs produkcija ir pieejama 100% pārstrādātas plastmasas iepakojumā. Šis apgalvojums un vēlme pozicionēt sevi kā videi draudzīgu kompāniju neatbilda patiesībai, jo "Coca-Cola" ir viens no lielākajiem plastmasas piesārņotājiem pasaulē.

Aprites ekonomikas biznesa modeļi

Aprites ekonomikas biznesa modeļi nosaka to, kā organizācija veido, izplata un gūst labumu no preču un pakalpojumu pārdošanas, vienlaikus minimizējot savu ietekmi uz vidi.

Runājot par to, kādas ir iespējas ieviest aprites ekonomikas principus biznesā, var izdalīt četras pieejas.

Ilglietojuma preču ražošana

Šajā gadījumā fokuss ir uz preces kvalitātes uzlabošanu ražošanas procesā, nodrošinot, ka prece kalpo ilgstoši (tātad nav nepieciešama tās aizvietošana). Piemēram, Zviedrijas bērnu apģērba ražošanas uzņēmums “Polarn O. Pyret” par vienu no ilgtspējas mērķiem ir izvirzījis tādu apģērbu ražošanu, kas var tikt nodots valkāšanai tālāk vismaz trim bērniem. Lai to panāktu, tika izmantoti augstas kvalitātes materiāli un inovatīvi risinājumi, piemēram, regulējamas lences āra jakām, lai bērns varētu valkāt to ilgāk (tātad ir retāk nepieciešams aizvietot jaku ar jaunu).

Preces nodošana lietošanā, piedāvājot nomas vai dalītās lietošanas pakalpojumu

Tas nozīmē ieviest koplietošanas principu. Preci lieto vairāki cilvēki tad, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, Lietuvas uzņēmuma "CityBee Solutions" koplietošanas mobilitātes pakalpojumi ir pieejami visās Baltijas valstīs: cilvēks atrod tuvumā esošu mašīnu, atbloķē to, izmantojot tālruni, un brauc, kur grib. Šāda iespēja noteiktam klientu segmentam var aizstāt personīgās automašīnas iegādi.

Atkārtota izejmateriālu izmantošana

Latvijā dibināts sporta apģērbu zīmols "NAKEID" izmanto ražošanā audumu, kas iegūts, pārstrādājot plastmasas pudeles. Uzņēmums izmanto saukli: “Viens legingu pāris – 15 plastmasas pudeles!” Audums tiek iepirkts no sadarbības partnera, kas izstrādājis šo inovatīvu tehnoloģiju. Turklāt uzņēmums piedāvā preci tikai pēc pasūtījuma, tādējādi izvairoties no produkcijas pārpalikuma un vienlaikus optimizējot savus resursus.

Preces savākšana un atkārtota pārdošana

Šajā gadījumā notiek atkārtota preces vai tās daļas (piemēram, iepakojuma) izmantošana. Latvijas zīmols "Molberts" gatavo augstas kvalitātes saldējumu stikla burkās, kuras pēc tam tiek pieņemtas atkārtotai izmantošanai, piešķirot atlaidi nākamajam saldējuma pirkumam. Uzņēmums savu saldējumu pozicionē kā augstas kvalitātes nišas produktu, kura gatavošanai nepieciešamās izejvielas tiek iepirktas no vietējiem ražotājiem.

Jāuzsver – ir maldīgs priekšstats, ka aprites ekonomikas ieviešanai ir nepieciešami ievērojami resursi un to var atļauties tikai lieli uzņēmumi. Iepriekšminētie piemēri parāda, ka aprites ekonomikas principus var ieviest dažādu mērogu kompānijas. Šie piemēri uzskatāmi parāda, ka ilgtspējīgas un aprites ekonomikas principi ir balstīti uzņēmuma vērtībās, spējā radīt inovatīvu risinājumu, kas uzrunās klientus un būs videi draudzīgs, kā arī prasmē veiksmīgi pozicionēt savu produktu, tajā skaitā izglītojot plašāku sabiedrību par ilgtspējas nozīmi savā biznesā. 

Nataļja Roze

Biznesa procesu un ilgtspējas nodaļas vadītāja