Plānots mainīt sabiedriska labuma organizāciju (SLO) regulējumu

Tas negatīvi ietekmē ne tikai SLO sektora reputāciju, bet arī sabiedrību, jo sabiedriskā labuma jomā formāli darbojas arī tādas organizācijas, kuras neatbilst SLO būtībai vai atbilst tai tikai daļēji.  Lai situāciju labotu un lai novērstu SLO likuma normu dažādas interpretācijas, kā arī lai skaidri definētu visas ar SLO statusa piešķiršanu saistītās darbības, ir sagatavoti grozījumi SLO likumā. 

Divu pakāpju sistēma 

Likumprojekts nosaka, ka organizācijas, kas piesakās SLO statusam, var izvēlēties atbilstošo SLO statusu. Pirmās pakāpes SLO (SLO 1) statusam var pieteikties tādas organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, bet uzkrātā pieredze ir salīdzinoši neliela. Otrās pakāpes SLO (SLO 2) statusam var pieteikties organizācijas vai SLO 1, kas sabiedriskā labuma jomā darbojas ne mazāk kā divus gadus un tās darbības rezultāti ir saprotami un mērāmi, proti, ir sniegts sabiedriskais labums konkrētai personai, objektam vai teritorijai, kas ir izmērāms, piemēram - sabiedriskā labuma guvēju skaits, kuriem tika sniegts sabiedriskais labums. 

Kā tas norādīts arī Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” SLO1 tiek plānots mazāks priekšrocību grozs, savukārt SLO2 - ar lielāku priekšrocību grozu, bet stingrākiem uzraudzības noteikumiem. 

Ziedojumi un nodokļu atvieglojumi 

Likumprojektā noteikts, ka tikai SLO2 veiktajiem ziedojumiem ziedotāji būs tiesīgi piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētos atvieglojumus ziedotājiem. Šobrīd tiek gatavoti arī atbilstoši grozījumi arī UIN likumā un IIN likumā, kas attiecība uz ziedojumiem tiks pieņemti kopā ar SLO likuma grozījumu projektu.

SLO tiesības veikt saimniecisko darbību un uzņēmumu ienākuma nodoklis 

Likumprojektā paredzētas  SLO tiesības veikt saimniecisko darbību, tomēr tās mērķis ir veicināt SLO statūtos minēto sabiedriskā labuma mērķa sasniegšanu. Tāpēc komisijai, kas pilnvarota piešķirt statusu un vērtēt  SLO darbību, likumprojektā ir noteikts plašāks pilnvaru un pienākumu klāsts. No iepriekš minētā Informatīvā ziņojuma izriet, ka, piesakoties SLO statusam, pretendentam ir jāpamato nepieciešamība veikt saimniecisko darbību un pamatot tās sasaisti ar SLO sabiedriskā labuma mērķiem. Atkarībā no tā, vai grāmatvedībā biedrība ir nodalījusi saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no biedrības pārējās darbības uzskaite un citiem faktoriem, biedrībai, kurai nav SLO statusa var nākties maksāt UIN par tiem izdevumiem, kas veikti  no saimnieciskās darbības  ieņēmumiem, ja izdevumi nav saistīti ar turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanu, līdzīgi kā tas ir jebkuram citam UIN maksātājam. Šobrīd tiek izstrādāts UIN likuma grozījumu projekts ar precizējumiem par UIN piemērošanu nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā SLO, bet tas vēl nav publicēts.

Ceram, ka sniegtā informācija Jums ir noderīga. Ja radīsies jautājumi, lūdzu, sazinieties ar Orients Audit & Finance nodokļu projektu vadītāju un šī raksta autori, Inu Spridzāni, ina@orients.lv, vai lasiet vairāk par nodokļu ziņām šeit: https://www.orients.lv/expertise/tax-consultations/.