Par atvieglojumu piemērošanu maksājumiem nerezidentiem

Tā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 5. pantā ir noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām un nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem. Maksājumi, no kuriem nodoklis ir jāietur, ir noteikti šajā pantā, piemēram, vadības un konsultatīvie pakalpojumi.  Savukārt ienākumu veidi, par kuru nerezidentiem - fiziskajām personām ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) 3. panta 3. daļā. Tātad UIN likumā un IIN likumā noteiktajos gadījumos no nerezidentam izmaksātās atlīdzības izmaksas brīdī izmaksātājam ir jāietur uzņēmumu vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāiemaksā valsts budžetā. 

Vai pastāv iespēja nodokli neieturēt vai piemērot mazāku nodokļa likmi nekā tā ir noteikta atbilstošajā likumā? Jā,  iespēja piemērot nodokļu atvieglojumus pastāv, bet tikai tad, ja tiek ievērota starpvalstu līgumos, likumos un atbilstošo Ministru kabineta noteikumos  atvieglojumu piemērošanai noteiktā kārtība. 

Par starpvalstu līgumiem 

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību. 

Savukārt IIN likuma 24. pantā ir noteikts, ka gadījumos, ja  starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Papildus IIN likuma 24. panta 2. daļa ir noteikts, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas, izņemot ienākumus, kas minēti šā panta septītajā daļā (algota darba ienākums), vai gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, piemēram, līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem,  noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas vietnē sniegto informāciju, sīkāk skatīt https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas Latvija ir parafējusi starpvalstu līgumus jeb nodokļu konvencijas ar 67 valstīm un ir uzsākta 63 starpvalstu līgumu piemērošana. Atgādinām, ka no 2022. gada 16. maija Latvijas un Krievijas Federācijas līguma darbība bija apturēta, bet no 2024. gada 1. janvāra tā vairs nav spēkā.  Par konkrēta līguma nosacījumiem nodokļu piemērošanai dažāda veida ienākumiem informācija ir atrodama www.likumi.lv, kur ir publicēti šie starpvalstu līgumi. 

Ko praktiski nozīmē “citāda aplikšanas kārtība”?

To var ilustrēt ar piemēru par vadības un konsultatīviem pakalpojumiem, kuri saskaņā ar UIN likuma 5. pantu ir apliekami ar UIN, ja šāda veida atlīdzība tiek izmaksātā citas valsts, piemēram, Gruzijas juridiskajai personai. Latvijas un Gruzijas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem 7. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī (piemēram, Gruzijā) izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā līgumslēdzējā valstī (piemēram, Latvijā), izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

Ja Latvijas komercsabiedrība izmaksā Gruzijā reģistrētai komercsabiedrībai atlīdzību par Gruzijas tirgus izpētes pakalpojumiem, pamatojoties uz konvencijas 7. pantu UIN var neieturēt, ja Gruzijas komercsabiedrībai šīs darbības rezultāta nav izveidojusies pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Tas nozīmē, ka balstoties uz konvencija Latvijas komercsabiedrība varētu piemērot Gruzijas komercsabiedrībai  UIN atbrīvojumu. Svarīgi zināt, ka ienākuma izmaksātājam nav tiesību nodokļa atbrīvojumu vai attiecīgajā starpvalstu līgumā paredzētu samazināto nodokļa likmi piemērot uzreiz, jo Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” (Noteikumi) ir noteikta atvieglojumi un atbrīvojumu piemērošanas procedūra. Ja šī procedūra nav ievērota, izmaksas brīdī ienākuma izmaksātājam nav tiesību piemērot atvieglojumu vai atbrīvojumu, attiecīgi no šīs atlīdzības ir jāietur un jāsamaksā nodoklis UIN likumā vai IIN likumā noteiktajā apjomā un termiņos. 

Jāatceras, ka UIN likuma 5. panta 11. daļā ir noteikts, ka nodokļa maksātājs, kuram saskaņā ar šo pantu bija jāietur nodoklis no nerezidenta ienākuma, bet tas netika ieturēts un iemaksāts budžetā, palielina savu Latvijā maksājamo UIN par nodokli no nerezidenta ienākuma. Lai aprēķinātu maksājamo nodokli, šajā pantā noteikto nodokļa bāzi dala ar koeficientu 0,8 un reizina ar attiecīgo šajā pantā noteikto nodokļa likmi.

Atbrīvojuma vai atvieglojuma piemērošana

Varētu likties, ka prasība iesniegt rezidences sertifikātu jeb apliecinājumu ir maksājums , ka konkrētā juridiskā vai fiziskā persona ir konkrētas valsts nodokļu maksātājs un Noteikumos paredzēto informāciju atvieglojumu piemērošanai ir lieka birokrātija. Tomēr jāatceras, ka atvieglojumus ir tiesīgs saņemt līgumslēdzējas valsts rezidents, tātad otras valsts nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt rezidences apliecinošus dokumentus. Ja nodoklis nav ieturēts un izmaksātāja rīcībā nav Noteikumos minēto dokumentu, nodoklis izmaksātājam jāmaksā nerezidenta vietā. 

Lai nenonāktu situācijā, ka nodoklis ir jāmaksā nerezidenta vietā, jo savlaicīgi nav saņemti Noteikumos paredzētie dokumenti, ieteicamā prakse būtu jau darījuma līgumā paredzēt pakalpojumu sniedzējam vai darījuma partnerim līdz līgumā minētajam termiņam, piemēram, pirmajai atlīdzības izmaksai, iesniegt savas valsts rezidences sertifikātu vai aizpildītu Noteikumu 1. pielikumu. Ja līgumā tas nav paredzēts, nevajadzētu šo dokumentu saņemšanu no darījuma partnera atlikt uz vēlāku laiku, bet izdarīt to līdz pārskata gada beigām.

Ja ārvalstu darījumu partneris ir tik svarīgs, ka to nevar lieki “traucēt” ar prasībām iesniegt rezidences sertifikātu vai citus dokumentus, var vienoties līgumā atlīdzību norādīt kā neto summu, t.i. pēc nodokļu samaksas. Tādā gadījumā gan nāksies maksāt vairāk, jo nodoklis būs jāaprēķina “pa virsu”, toties nebūs nepieciešams tērēt laiku dokumentu sagādāšanai. 

Praktiski soļi nodokļa riska samazināšanai  

Ko darīt, ja grāmatvedis par darījumu ar nerezidentu ir informēts tikai tad, kad jau jāveic maksājums?  

1. Vispirms būtu jānoskaidro, vai maksājumi nerezidentam ir UIN vai IIN objekts un kāda nodokļa likme šim nerezidenta ienākumam ir piemērojama. 
2. Ja par konkrēto ienākumu nodoklis Latvijā ir jāmaksā, nākošais solis ir noskaidrot, vai darījuma partneris ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir spēkā esošs starpvalstu līgums jeb nodokļu konvencija. Ja šāda līguma nav, nodoklis ir jāietur ienākuma izmaksas brīdī. Savukārt gadījumā, ja starpvalstu līgums ir, jānoskaidro, vai konvencijā konkrētajam ienākuma veidam ir paredzēts atbrīvojums vai mazāka nodokļa likme un pieņemt lēmumu par to, vai izmaksāt atlīdzību bez nodokļa ieturēšanas un uzreiz pieprasīt ienākuma saņēmējam iesniegt Noteikumos paredzētos dokumentus vai tomēr nodokli ieturēt un informēt darījuma partneri, ka viņam būs iespēja šo ieturēto nodokli pieprasīt atmaksāt atbilstoši Noteikumos paredzētajai procedūrai.  

Prakse liecina, ka šādos gadījumos visbiežāk nodokli tomēr neietur un darījuma partnerim pieprasa iesniegt atbrīvojuma vai atvieglojuma piemērošanai nepieciešamos dokumentus. Bet jārēķinās ar risku, ka dokumentu saņemšana ne vienmēr notiek ātri un dažkārt tie netiek iesniegti vispār vai tiek iesniegti tik novēloti, ka Valsts ieņēmumu dienests atsākās termiņu nokavējuma dēļ tos apstiprināt. Tāpēc mūsu ieteikums uzņēmumu vadībai informēt grāmatvežus par darījumiem ar nerezidentiem nevis tikai tad, kad jau jāveic maksājums, bet jau līguma sagatavošanas procesā. 

Ja Jums radīsies papildus jautājumi, lūdzam sazināties ar mums, e-pasta adrese: info@orients.lv.