Vērtības ķēde ilgtspējas ziņošanas kontekstā

Tā nosaka pienākumu direktīvas tvērumam atbilstošajiem uzņēmumiem gada pārskata vadības ziņojumā iekļaut informāciju par uzņēmumam būtiskām ietekmēm, riskiem un iespējām ilgtspējas jomā. Nedaudz vēlāk regulas formā tika publicēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (angliski – European Sustainability Reporting Standards, ESRS), kas savukārt nosaka konkrētākas prasības tam, kāda kvalitatīva un kvantitatīva informācija par ilgtspējas jautājumiem uzņēmumiem jāatklāj. 

Būtisks un bieži lietots termins šajos tiesību aktos ir “vērtības ķēde”. Šajā rakstā apskatīsim, kas tā ir un ko ietver, kā arī aplūkosim dažus praktiskākus ieteikumus vērtības ķēdes kartēšanai un ziņošanai.

Kas ir vērtības ķēde?

ESRS  vērtības ķēdi definē kā “visas darbības, resursus un attiecības, kas saistītas ar uzņēmuma darījumdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas. Vērtības ķēde ietver darbības, resursus un attiecības, ko uzņēmums izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām. Vērtības ķēde ietver [arī] aktorus, kas vērtības ķēdē attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un lejasposmā”.

Nedaudz vienkāršojot, vērtības ķēdi tātad veido trīs pamata elementi:

• paša uzņēmuma veiktās aktivitātes produkta vai pakalpojuma radīšanai;
• augšupējā (angliski – upstream) vērtības ķēdes daļa;
• lejupējā (angliski – downstream) vērtības ķēdes daļa.

Augšupējo vērtības ķēdes daļu bieži vien sauc arī par piegādes ķēdi, jo būtisks tās elements ir tieši piegādātāji. Te var ietilpt arī cita veida sadarbības formas, piemēram, sadarbība ar izglītības un pētniecības institūcijām, ar kurām kopā tiek meklēti inovatīvi risinājumi un testētas jaunas tehnoloģijas, lai mazinātu enerģijas patēriņu vai uzņēmuma ražotā produkta ietekmi uz vidi.

Lejupējā vērtības ķēdes daļa vispirmām kārtām būs tiešie klienti, kā arī produkta galalietotāji. Reizēm tiešais klients būs arī produkta galalietotājs, tomēr gana bieži prece līdz galalietotājam nonāk caur vairum- un mazumtirdzniecības tīklu. Tāpat lejupējā vērtības ķēdes daļā ietilpst produkta atkārtotas izmantošanas, pārstrādes vai cita veida atkritumu apsaimniekošanas iespējas tad, kad produkts savu būs nokalpojis.

Kā redzam, atšķirībā no ierastā ziņošanas tvēruma, kas lielākoties ņem vērā tikai procesus pašu uzņēmumā jeb “savu saimniecību” tiešo juridisko robežu ietvaros, ESRS ziņošanas pamatā ir pilna dzīves cikla pieeja produkta vai pakalpojuma radīšanai. Turklāt ražojošu uzņēmumu gadījumā visus trīs posmus visticamāk caurvij enerģijas patēriņš, kā arī transports un loģistika.

Lai gan ESRS šā brīža redakcijā paredz, ka vienlīdz rūpīgi jāvērtē gan tiešie, gan netiešie vērtības ķēdes aktori, iespēja ietekmēt un uzdot jautājumus ir lielāka un pamatotāka tad, ja starp uzņēmumu un vērtības ķēdes aktoru pastāv tiešas līgumattiecības. Tādēļ, kartējot augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, noderīgi ir izdalīt tos sadarbības partnerus, ar kuriem mums ir tiešas līgumattiecības, un tos, ar kuriem šādu tiešu līgumattiecību nav (piemēram, otrās, trešās un tālākas pakāpes piegādātāji, produkta galalietotāji, ja produkts līdz tiem nonāk caur izplatītājiem, kā arī produkta apsaimniekotāji tā dzīves cikla beigās).

Attēls: Variants vērtību ķēdes kartēšanai.

Svarīgi paturēt prātā, kādam nolūkam mēs vērtības ķēdi kartējam. Vērtības ķēdes pārskats nav tikai ķeksīša dēļ izpildāma ESRS prasība. Tas ir pirmais solis, lai noteiktu uzņēmumam būtiskos ilgtspējas jautājumus, kopīga karte, pēc kuras vadīties, apzinot uzņēmuma būtiskās ietekmes uz vidi un cilvēkiem, kā arī ārējās vides radītos riskus un iespējas pašam uzņēmumam. Tāpat jāatceras, ka ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā vērtības ķēdes “karte” var būt vispārīgāks, vienkāršots attēlojums. Savukārt iekšējai lietošanai paredzētā, iespējams, būs vērtīgāka tad, ja tā būs izstrādāta detalizētāk, piemēram, atzīmējot kritisko piegādātāju nosaukumus un uzskaitot konkrētas izejvielas un materiālus.

Jāpiezīmē arī tas, ka ESRS termins “vērtības ķēde” lielākoties lietots vienskaitlī, lai gadījumos, kad uzņēmums darbojas vairākās, savstarpēji atšķirīgās nozarēs vai ražo būtiski atšķirīgus produktus, iespējams, korektāk un praktiskāk ir kartēt vairākas vērtības ķēdes.

Nav viena pareizā veida, kā kartēt vērtības ķēdi

Līdzīgi kā ar vairākiem citiem jautājumiem arī attiecībā uz vērtības ķēdes kartēšanu ESRS nosaka tikai pamatprincipus, taču neiedod gatavu recepti savas vērtības ķēdes izstrādei. No vienas puses tas ir saprotams – uzņēmumu izmēri, organizatoriskās struktūras un darbības ir tik atšķirīgas, ka viena pieeja nekādi nederēs visiem. No otras puses tas, ka tik daudz izvēļu par vērtības ķēdes kartēšanu atstāts katra uzņēmuma ziņā, mazāk pieredzējušiem ziņotājiem rada papildu izaicinājumus un ilgtspējas pārskatu lietotājiem apgrūtina vērtības ķēžu un arī pašu pārskatu salīdzināmību.

Tātad nav viena pareizā veida, kā vērtības ķēdi kartēt un attēlot. Daļa uzņēmumu, kas iepriekš brīvprātīgi izmantojuši, piemēram, integrētās ziņošanas modeli, arī savos jaunajos ilgtspējas ziņojumos, kas nu gatavoti atbilstoši CSRD un ESRS, turpina lietot integrētās ziņošanas sešu kapitālu pieeju. Proti, augšupējā vērtības ķēdes posmā tiek skatīts, kādi finanšu, izejmateriālu/infrastruktūras, intelektuālie, cilvēku, sociālie un dabas resursi uzņēmumam nepieciešami sava produkta vai pakalpojuma radīšanai, savukārt lejupējā – kāds ir uzņēmuma pienesums, devums šajās pašās kategorijās.

Ņemot vērā ESRS ziņošanas standartu uzbūvi un saturu, piemērotāka gan šķiet pieeja, kurā pietiekami skaidri nodalīta augšupējā un lejupējā vērtības ķēdes daļa un šo daļu būtiskākie aktori. Ērtāk un loģiskāk noteikti būtu sākt ar vērtības ķēdes centrālo daļu – kas ir tas, ko darām mēs paši, kādas ir uzņēmuma galvenās darbības/procesi produkta vai pakalpojuma radīšanai, kādas ir būtiskākās atbalsta funkcijas.

Nokartēta “pašu saimniecība” ļauj kvalitatīvāk pievērsties vērtības ķēdes augšupējiem un lejupējiem posmiem. Šeit noteikti jāatceras, ka vērtības ķēdes kartēšana nav viena cilvēka uzdevums. Katras daļas izpētei un veiksmīgi kartēšanai ir vajadzīga par šo daļu atbildīgo un zinošāko uzņēmuma darbinieku iesaiste un atbalsts.

ESRS neprasa iekļaut vērtības ķēdē visus piegādātājus, visus klientus, visus citu sadarbības veidu partnerus. Piemēram, lai atsijātu nozīmīgākos piegādātājus, vērā ņemami tādi faktori kā iepirktais apjoms (masā, tilpumā un/vai naudas vienībās), iepirktā produkta vai pakalpojuma kritiskums ražošanas procesa nodrošināšanai un nepārtrauktībai, kā arī piegādātāja aizvietojamība problemātiskas sadarbības gadījumā. Izvēlēto faktoru būtiskuma slieksnis gan jānosaka un jāpamato uzņēmumam pašam.

Kartējot vērtības ķēdes lejupējo daļu, vērts apdomāt arī tos tirgus segmentus, kurus uzņēmums vēlas apgūt nākotnē. Šo informāciju nav nepieciešams atklāt publiski, iekļaujot ilgtspējas ziņojumā, taču tā var kalpot par noderīgu orientieri iekšējām diskusijām par to, ar kādām ietekmēm, riskiem un iespējām uzņēmumam jārēķinās nākotnē.

Vēl viena pieminama nianse – viena un tā pati aktivitāte var parādīties dažādos vērtības ķēdes posmos. Ja uzņēmumam ir pašam savs autoparks un darbinieki, kas organizē un nodrošina pasūtīto produkti piegādi klientiem, tad ar piegādi saistītais transports un loģistika būtu skatāmi kā daļa no paša uzņēmuma darbības. Savukārt, ja uzņēmums savu autoparku neuztur un transports un loģistika tiek organizēti kā ārpakalpojums, tad šim uzņēmumam tas būs daļa no vērtības ķēdes arī tad, ja citādi abi uzņēmumi ražo līdzīgus vai identiskus produktus.

Ja ar ilgtspējas ziņošanu un vērtības ķēdes kartēšanu iepriekš nav strādāts, ļoti labs iedvesmas avots ir citu nozares uzņēmumu ilgtspējas ziņojumi. Daļa, īpaši lielāko, uzņēmumu šādus ziņojumus gatavo jau vairākus gadus vai nu brīvprātīgi, vai lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem. Tādēļ uzņēmumiem, kas ar šiem jautājumiem saskaras pirmoreiz, nav jāizgudro ritenis pavisam no jauna – daudz noderīgas informācijas un piemēru var atrast šajā jomā pieredzējušāko uzņēmumu pārskatos. Pēdējos gados pieaug arī pašmāju ilgtspējas ziņojumu skaits, tomēr vispusīgākam un bagātīgākam priekšstatam piemēri visticamāk būs jāmeklē Eiropas mērogā.

Vai mūsu vērtības ķēde ir pietiekami laba?

Apkopojot iepriekš rakstīto, varam izvirzīt trīs kontroljautājumus – ja uz tiem varam atbildēt apstiprinoši, izstrādātā vērtības ķēde būs gana piemērota tālākai izmantošanai.

• Vai vērtību ķēdē esam iekļāvuši visas produkta vai pakalpojuma radīšanai un izmantošanai būtiskās aktivitātes un resursus, t. sk. augšupējā un lejupējā posmā?
• Vai vērtību ķēdē esam iekļāvuši visus būtiskos aktorus, t. sk. augšupējā un lejupējā posmā?
• Vai izveidotā vērtības ķēde ir pietiekami detalizēta un saprotama, lai kalpotu par karti un orientieri uzņēmuma būtisko ilgtspējas ietekmju, risku un iespēju identificēšanai?

Noslēgumā jāpiemin arī tā dēvētā Omnibusa regula, kas šobrīd tiesību akta priekšlikuma formā ir nodota Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai un pieņemšanai. Šī priekšlikuma mērķis ir vienkāršot ilgtspējas ziņošanu un mazināt administratīvo slogu gan tiem uzņēmumiem, kuriem jāgatavo ilgtspējas ziņojumi atbilstoši CSRD un ESRS, gan tiem, no kuriem citi uzņēmumi var pieprasīt ar ilgtspējas jautājumiem saistītu informāciju un datus savas vērtības ķēdes ietvaros.

Saistībā ar vērtības ķēdes kartēšanu būtiskas ir divas priekšlikumā piedāvātās izmaiņas:

• Pirmkārt, priekšlikums paredz paaugstināt slieksni, kuriem uzņēmumiem jāsagatavo ilgtspējas ziņojums atbilstoši CSRD un ESRS, tātad ievērojami sarūk to uzņēmumu skaits, kam saskaņā ar tiesību aktu prasībām sava vērtības ķēde jākartē detalizēti. 
• Otrkārt, šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos noteikts, ka ilgtspējas ziņojuma gatavotājiem jāiegūst dati no visiem būtiskajiem piegādātājiem, ciktāl tas ir iespējams un ar saprātīgiem resursiem sasniedzams. Savukārt jaunais priekšlikums paredz, ka lielie uzņēmumi, kas atbilst CSRD tvērumam, no mazākiem vērtības ķēdes dalībniekiem, kas CSRD tvērumam neatbilst, varēs pieprasīt tikai to informāciju, ko paredz atklāt EFRAG brīvprātīgais ilgtspējas ziņošanas standarts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ietver ievērojami mazāku atklājamās informācijas apjomu nekā ESRS.

Avots: iFinanses.lv 

Nepieciešama palīdzība ar CSRD prasību izpildi vai ilgtspējas ziņojuma (t.sk. iXBRL marķēšanas) sagatavošanu? Rakstiet mums: info@orients.lv — palīdzēsim.