ESG sākums un attīstība
Ilgtspēja jeb ESG, kas sastāv no vides, sociālās un pārvaldes komponentes, iegūst arvien lielāku popularitāti. Top likumdošanas normatīvi, mainās cilvēku ieradumi un ir tikai loģiski, ka uzņēmēji mēģina tikt tam līdzi.
Uzņēmēji un lielo korporāciju vadītāji domā par to, ko ilgtspēja nozīmē viņiem un kāda tai ir vieta biznesā. Šajā sakarā mums likās noderīgi īsumā izstāstīt par ESG koncepcijas rašanās vēsturi: ar ko tā ir sākusies un kas piedalījās tās attīstībā.
ESG koncepcija pirmo reizi tika pieminēta 2006. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā par Atbildīgu ieguldījumu principiem (PRI – Principles for Responsible Investment). Sākot ar šo momentu, ESG kritēriji brīvprātīgi varēja tikt iekļauti uzņēmumu finanšu novērtējumos, kas varēja uzrunāt potenciālos investorus. Šie centieni bija vērsti uz ilgtspējīgu ieguldījumu tālāku attīstību. Tajā laikā 63 ieguldījumu sabiedrības parakstīja investīcijas līgumus 6,5 triljoniem USD vērtībā, ietverot ESG principu izvērtēšanu. 2019. gada investoru skaits, kas iekļauj investīciju lēmumos ESG kritērijus, sastādīja jau 2450, līgumu vērtībai sasniedzot 80 triljonus USD. Tas skaidri parādīja, ka ESG stratēģija ir ieņēmusi svarīgu vietu investīciju lēmumu pieņemšanā.
Vēlāk ilgtspējas diskusija turpinājās ar klimata jautājumiem, līdz ar Parīzes nolīgumu 2015. gadā. Parīzē tika panākta vienošanās samazināt SEG emisiju daudzumu un nodrošināt, lai globālā temperatūra nepaaugstinātos vairāk par 2 °C, tiecoties uz 1,5 °C pieaugumu. Līgums paredz, ka valdībām ik pēc pieciem gadiem ir jāizvirza mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai, tādā veidā virzoties uz Parīzes nolīgumā mērķa sasniegšanu. Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 194 valstis un Eiropas Savienība.
2018. gadā kopā ar Eiropas Komisijas “Rīcības plāns ilgtspējīgām finansēm” (Action Plan on Sustainable Finance) tika uzsākts darbs pie zaļās taksonomijas. Tā ir vienota atskaites sistēma, kuras mērķis ir vienoto principu izstrāde zaļas ekonomiskas aktivitātes izvērtēšanai. Taksonomija ir domāta kā palīglīdzeklis investoriem, lai pārorientētu investīcijas ilgtspējīgāku uzņēmumu virzienā.
Tam sekoja Eiropas zaļais kurss, kas tika uzsākts 2019. gadā kā politisko iniciatīvu kopums, kura mērķis ir panākt Eiropas Savienības pārkārtošanos ilgtspējas virzienā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, izpildot savas saistības saskaņā ar starptautisko Parīzes nolīgumu. Šo iniciatīvu mērķis ir veikt nepieciešamās pārmaiņas Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, lai tā būtu moderna un konkurētspējīga un vienlaicīgi taisnīga un sociāli līdzsvarota.
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir ESG mērīšanas kritēriji. 2020. gadā Davosā Pasaules ekonomikas forums kopā ar starptautisko Biznesa padomi un “Lielo četrinieku” (Deloitte, PwC , KPMG, and Ernst & Young) uzsāk darbu pie vienotiem ESG standartiem. Tiek izveidots standartizēts ESG mērījumu kopums ar 22 specifiskiem rādītājiem, lai kalpotu par vadlīnijām ESG ziņojuma sagatavošanā uzņēmumiem. Rādītāji ir strukturēti tā, lai tie atbilstu ANO ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam. Rādītāji ir vērsti uz četrām galvenajām jomām: pārvaldības principiem (atbildīgs Deloitte), videi (atbildīgs PwC), cilvēkiem (atbildīgs KPMG) un labklājībai (atbildīgs Ernst & Young).
Tomēr grūtības rada konsekventu un pārredzamu ESG pārskatu ieviešanu attiecībā uz finanšu un nefinanšu rādītājiem. Risinot ESG ziņojumu salīdzināmības un ESG rādītāju mērījumu problēmu, ir radušies dažādi ESG mērīšanas un ziņošanas standarti. Viens no izplatītākajiem ir GRI – Global Reporting Initative. GRI standarti tiek izmantoti visā pasaulē. Tie veido sistēmu, kuru uzņēmumi var izmantot, lai novērtētu ESG principus un ziņotu par tiem.
ESG izvērtēšana jau tagad ir kļuvusi par būtisku lēmuma sastāvdaļu investoru vidū. Nākotnē ir paredzams, ka prasības arvien pieaugs un kaut kādā mērā izplatīsies ne tikai uz lieliem, bet arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai gan ESG mērīšanas pieejas un sistēmas ir vēl joprojām izstrādes procesā, tas nav iemesls atlikt ESG principu ieviešanu uzņēmumā. Var spert pirmos soļus un sākt mērīt un ziņot par būtiskākajiem rādītājiem, lai proaktīvi sagatavotos nākotnes prasībām.
Noskaidro vairāk par:
- par ilgtspējas ziņojuma digitalizācijas iespējām (ESEF) te: https://www.orients.lv/expertise/esef-reporting/
- ilgtspējas ziņojuma pārbaudi te: https://www.orients.lv/expertise/audit-services/
- ilgtspējas ziņojuma sastādīšanu te: https://www.orients.lv/expertise/ESG/
Vai sazinies ar mums un atradīsim risinājumu kopā: https://www.orients.lv/contact/