Iekšējais audits - noderīgs rīks pilnveidei

Risku pārvaldības satvarā iekšējais audits tiek uzskatīts par trešo aizsardzības līniju, kas sniedz neatkarīgu pārliecību un konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma mērķu sasniegšanu (pirmās divas aizsardzības līnijas ir operacionālā vadība un risku vadības un atbilstības funkcijas).

Iekšējo auditu var veikt kā pārliecības uzdevumu, lai pārbaudītu atbilstību ārējām vai iekšējām prasībām, vai arī kā konsultatīvu uzdevumu, lai padziļināti izvērtētu, kā darbojas noteikts process vai sistēma, un lai identificētu iespējamos risku elementus, liekās darbības kā arī uzlabojumu iespējas.

Viens no galvenajiem iekšējā audita mērķiem ir radīt pievienoto vērtību organizācijai. Auditori to panāk, atklājot negaidītu informāciju, identificējot uzlabojumu iespējas un sniedzot ieteikumus, kā padarīt procesus labākus, ātrākus vai lētākus jeb vienā vārdā - efektīvākus. Iekšējais audits parasti ir ciklisks process, kas ietver risku novērtēšanu, plānošanu, faktisko audita darbu uz vietas, ziņojuma sagatavošanu un korektīvo darbību pēcpārbaudi. Iekšējā audita uzticamību un vērtību palielina auditoru proaktivitāte, spēja sniegt jaunas atziņas un tas, ka novērtējumā tiek ņemtas vērā iespējamā ietekme nākotnē.

Kam un kāpēc to vajag?

Iekšējais audits ir noderīgs uzņēmumiem, kas vēlas labāk pārvaldīt savu darbību un laikus konstatēt iespējamas procesu nepilnības un pilnveidošanas, optimizācijas iespējas. Rezultātā uzņēmuma vadība iegūst skaidrāku priekšstatu par to, kas darbojas labi, kur iespējami riski un ko vajadzētu uzlabot. Iekšējais audits ir nozīmīga uzņēmuma pārvaldības daļa, kas sekmē arī investoru un regulatoru uzticību.

Valsts pārvaldes iestādēm, kredītiestādēm, apdrošinātājiem, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm iekšējā audita funkcijas izveide ir obligāta.

Maksājumu un elektroniskās naudas iestādes šo funkciju var deleģēt mātessabiedrībai vai ārpakalpojumā zvērinātam revidentam, kuram ir šādu pienākumu izpildei nepieciešamā kvalifikācija.

Iekšējā audita pieeja un saistītie pakalpojumi tiek izstrādāti atbilstoši uzņēmuma specifikai (izmēram, nozarei, darbības modelim) un vajadzībām.

Kādi ir iekšējā audita veidi?

Iekšējie auditi bieži tiek iedalīti četros veidos: atbilstības, finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālie auditi.

• Atbilstības auditi novērtē, kā uzņēmums ievēro vai pārsniedz likumos, normatīvajos aktos, iekšējās politikās, procedūrās un līgumos noteiktās prasības un gaidas. Pozitīva novērtējuma gadījumā šādi auditi sniedz pārliecību, ka uzņēmums ievēro gan iekšējās, gan ārējās prasības.

• Finanšu auditi koncentrējas uz to, kā organizācija izlieto, uzskaita un atspoguļo finanšu resursu plūsmu. Šie auditi ir vēsturiski orientēti un aptver noteiktu laika periodu (parasti mēnesi vai gadu), lai izprastu pagātnes finanšu darījumus un aktīvu aizsardzību.

• IT auditi novērtē informācijas apstrādes sistēmu drošību, aizsargātību un integritāti. Tajos tiek analizēta cilvēku mijiedarbība ar tehnoloģijām, ievades un izvades datu uzticamība, kā arī kritiskās IT jomas, piemēram, sistēmu dublēšana, rezerves kopēšana un atjaunošanas plāni.

• Operacionālie jeb darbības auditi pievēršas tam, kā uzņēmums izmanto savus resursus (cilvēkresursus, finanšu līdzekļus un kompetenci), lai veiktu uzņēmējdarbības uzdevumus. Atšķirībā no finanšu auditiem tie ir vērsti uz nākotni un var ietvert arī pārējo trīs auditu veidu elementus. Lai novērtētu, kā uzņēmums izmanto savus resursus mērķu sasniegšanai, operacionālie auditi uzmanība bieži tiek pievērsta šādu elementu analīzei: ekonomiskums, efektivitāte, lietderība, vienlīdzība, ekoloģija un ētika. Pirmie trīs elementi ir saistīti ar darbības rezultātu rādītājiem: darbības izmaksām, darbības metodēm un darbības rezultātiem. Pēdējie trīs ir saistīti ar ilgtspēju un labu pārvaldību, proti, vai tiek ievēroti taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes principi, vai uzņēmējdarbība tiek veikta ilgtspējīgi un atbildīgi pret vidi, kā arī vai tiek ievēroti augsti pārvaldības un profesionālās ētikas standarti.

Ar ko iekšējais finanšu audits atšķiras no ārējās revīzijas?

Iekšējie un ārējie finanšu auditi galvenokārt atšķiras pēc atbildību sadalījuma, pieejamo zināšanu dziļuma un īstenošanas laika. Lai gan abu veidu auditos tiek izvērtēts, kā organizācija uzskaita un atspoguļo savus finanšu līdzekļus un resursus, to loma finanšu pārskatu sagatavošanas procesā ir atšķirīga.

Nozīmīgākā atšķirība ir tā, ka ārējo revidentu primārā atbildība ir finanšu pārskatu regulatīvā apliecināšana. Lai gan arī iekšējie auditori var vērtēt finanšu pārskatu sagatavošanu un pamatojošo dokumentāciju, viņu uzmanības loks bieži vien ir plašāks un aptver arī resursu aizsardzību un finanšu līdzekļu saprātīgu izmantošanu. Tā kā iekšējie auditori darbojas organizācijas ietvaros, tiem parasti ir plašākas un dziļākas zināšanas par uzņēmuma grāmatvedības un finanšu sistēmām nekā ārējiem auditoriem, un tas var sniegt labāku izpratni par šo sistēmu iekšējo loģiku un darbību.

Iekšējie auditori savu darbu ierasti veic visa gada garumā, savukārt ārējo finanšu auditu gadījumā tas lielākoties saistīts ar finanšu gada noslēgumu. Tādējādi iekšējie auditi ļauj uzņēmumam savlaicīgi identificēt un novērst problēmas vēl pirms ārējo auditoru iesaistes un bez spiedīgiem termiņiem, kas bieži raksturīgi gada beigu auditam.

Ko uzņēmums iegūst no iekšējā darbības audita?

Šādi auditi palīdz organizācijām palūkoties uz savu darbību plašāk - ārpus ierastā finanšu rezultātu un atbilstības prasību loka, tādējādi sniedzot vadībai skaidrāku priekšstatu par to, cik efektīvi procesi patiesībā darbojas, kur mērķi varbūt ir neskaidri un kur pastāv slēpti riski, neefektivitāte vai uzlabojumu iespējas.

Izvērtējot, kā praksē tiek izmantoti resursi un kā funkcionē cilvēki, sistēmas un procesi, var identificēt veidus, kā veikt darbu labāk, ātrāk vai izmaksu ziņā efektīvāk. Iekšējo darbības auditu mērķis ir praktisks - sekmēt uzņēmējdarbības problēmu risināšanu, stiprināt kontroles mehānismus un sniegt ieteikumus uzlabojumiem.

Svarīgi arī atcerēties, ka darbības audits parasti ir vērsts uz nākotni - tas ne tikai analizē pagātnes notikumus, bet palīdz saprast, ko nepieciešams uzlabot turpmāk.

Ja vēlies uzzināt vairāk par sadarbības iespējām, raksti mums uz info@orients.lv.