Par izmaiņām PVN likumā

ViDA paredz būtiskas izmaiņas pārrobežu darījumu aplikšanā ar PVN, īpašo PVN režīmu darbībā un administratīvajās procedūrās. Lai pārņemtu ES prasības un nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu visā Savienībā, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošus grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Ar projektu var iepazīties vietnē https://tapportals.mk.gov.lv/, projekta ID 25-TA-2418.

Papildus tam, 2026. gada jūlijā ir pieņemta un stājusies spēkā ES Komisijas Īstenošanas regula Nr. 2026/1869 [1] (turpmāk - Regula). Ar Regulu tiek precizēta kārtība, kādā tiek deklarēti darījumi, ja nodokļa maksātājs ir reģistrējies kādā no speciālajiem PVN režīmiem- OSS [2], IOSS [3] vai jaunajā pašu preču pārvietošanas režīmā.

ViDA reformas galvenais mērķis

Reformas galvenais mērķis ir samazināt nepieciešamību uzņēmumiem reģistrēties PVN maksātāju reģistros vairākās dalībvalstīs, vienlaikus uzlabojot PVN iekasēšanu un mazinot krāpšanas riskus. Latvijas likumprojekta anotācijā norādīts, ka reforma balstās uz trim pamatvirzieniem, kas noteikti ES Direktīvā Nr. 2025/516 [4]:

1. OSS un IOSS režīmu pilnveidošanu un paplašināšanu

2. digitālo platformu ekonomikas regulējuma attīstību

3. digitālas un reāllaika PVN ziņošanas sistēmas ieviešanu ar 2030. gada 1. janvāri.

Lielākā daļa pašreiz sagatavoto PVN likuma grozījumu ir saistīti tieši ar OSS un IOSS režīmu pilnveidošanu un paredz vairākas izmaiņas OSS sistēmā. Pirmkārt, skaidri noteikts, ka izvēles tiesības piemērot vietējās valsts kārtību būs tikai tiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība notiek vienā dalībvalstī. Otrkārt, uzņēmumiem, kas reģistrējušies OSS Savienības režīmā, vairs nebūs izvēles noteikt piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vietu pēc alternatīviem principiem – būs jāpiemēro OSS režīma noteikumi.

Vienlaikus tiek paplašināts OSS Savienības režīma tvērums un no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 30. jūnijam tajā būs iespējams deklarēt arī gāzes, elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas piegādes nereģistrētiem nodokļa maksātājiem, citas dalībvalsts nereģistrētiem nodokļa maksātājiem vai jebkurai citai personai, kura nav nodokļa maksātāja.

Precizēti nosacījumi 10 000 eiro robežvērtības piemērošanai tālpārdošanā [5].

Likumprojektā noteikts, ka 10 000 eiro robežvērtības aprēķinā, kas ļauj noteikt preču piegādes vietu pēc uzņēmuma atrašanās valsts, var iekļaut tikai iekšzemes darījumus, t.i. tikai tās tālpārdošanas piegādes, kuras tiek nosūtītas no uzņēmuma saimnieciskās darbības valsts. Tālpārdošanas piegādes no noliktavām citās dalībvalstīs, ja tādas nodokļa maksātajam ir, šajā aprēķinā vairs netiks ņemtas vērā.

Jauns pašu preču pārvietošanas režīms

Šobrīd uzņēmumam, kas pārvieto savas preces no vienas dalībvalsts uz citu (piemēram, no Latvijas noliktavas uz savu noliktavu Vācijā) ir nepieciešams reģistrēties šajā dalībvalstī PVN mērķiem, lai maksātu PVN par iegādi un piegādi galamērķa valstī. Lai gan ir iespēja izmantot PVN reģistrācijas atvieglojumu, ja preces tiek nosūtītas uz noliktavu konsignācijas jeb uz tā sauktajiem call- off stock pārdošanas noteikumiem, ne vienmēr ir iespējams izpildīt nosacījumus tā piemērošanai. Sevišķi apgrūtinoši tas gadījumos, ja uzņēmumam noliktavas ir vairākās valstīs.

Tāpēc pašreizējais regulējums pakāpeniski tiks aizstāts ar jaunu īpašo režīmu pašu preču pārrobežu pārvietošanai. Jaunu noliktavas darījumu piemērošana saskaņā ar esošo regulējumu būs iespējama tikai līdz 2028. gada 30. jūnijam, savukārt pats režīms pilnībā zaudēs spēku 2029. gada 30. jūnijā. Iepriekš minētajā Regulā ir noteikti detalizēti tehniskie noteikumi jaunajam režīmam, paredzot vienotu identifikācijas, deklarēšanas un informācijas apmaiņas kārtību starp dalībvalstīm.

Ieviešot īpašo režīmu, uzņēmums varēs deklarēt savu preču pārrobežu pārvietošanu vienā dalībvalstī, izmantojot principu “viena PVN reģistrācija ES” (OSS līdzīgs režīms).

PVN atbrīvojums SAFE instrumenta finansētiem pasākumiem

Daļa no likumprojektā ietvertajiem grozījumiem sagatavoti saskaņā ar tā saukto SAFE regulu (Regula Nr. 2025/1106 ar ko izveido instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju” (SAFE). SAFE regulā noteikts, ka PVN nav jāmaksā par noteiktiem darījumu veidiem, vienlaicīgi preču vai pakalpojumu piegādātājam saglabājot tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem.

Atbilstoši SAFE regulai nodokļa atbrīvojumu piemēro sekojošiem darījumiem:

1. aizsardzības ražojumiem. Tās ir preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK [6] darbības jomā, kā noteikts tās 2. pantā;

2. citiem aizsardzības vajadzībām izmantojamiem ražojumiem. Šajā grupā ietilpst jebkuras preces, pakalpojumi un būvdarbi, kas neietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā, kā noteikts tās 2. pantā, un kas ir vajadzīgi vai paredzēti aizsardzības nolūkiem.

Direktīvas 2009/81/EK 2. pantā minēts sekojoši darījumi:

1. militāra aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde

2. sensitīva aprīkojuma, tostarp jebkādu tā daļu, detaļu un/vai mezglu, piegāde

3. būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas tieši saistīti ar a) un b) apakšpunktā minēto aprīkojumu jebkādā tā aprites cikla posmā

4. būvdarbi un pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem vai sensitīviem būvdarbiem un pakalpojumiem.

Tādejādi preču piegādēm iekšzemē, pakalpojumiem, preču iegādēm ES teritorijā un importam, kas veikti SAFE atbalstītu iepirkumu līgumu ietvaros, piemēro PVN atbrīvojumu (0% likmi), pamatojoties uz īpašu sertifikātu. Minēto sertifikātu apzīmogo dalībvalsts kompetentās iestādes, kas aizsardzības ražojumus vai citus aizsardzības vajadzībām izmantojamus ražojumus iegādājas saskaņā ar līgumiem, kuri izriet no iepirkumiem, ko atbalsta SAFE instruments, un minēto ražojumu piegādātājs to glabā kā daļu no to dokumentācijas. Latvijā šo atvieglojumu būs tiesības izmantot preču un pakalpojumu piegādēm Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram un Valsts robežsardzei.

SAFE regula stājās spēkā 2025. gada 29. maijā un no šī datuma ir piemērojami arī regulas 20. pantā paredzētie PVN atbrīvojuma noteikumi SAFE atbalstītajiem iepirkumiem.

Par PVN nākotnes izmaiņām

Direktīvā Nr. 2025/516 ietverti arī vairāki citi pasākumi, kuru ieviešanas termiņi būs pēc vairākiem gadiem un likumprojektā pagaidām nav ietverti.

No 2030. gada 1. jūlija pārrobežu darījumiem, kas veikti starp saimnieciskās darbības veicējiem ES (B2B) tiks ieviesta obligāta digitālā ziņošana un e-rēķins kļūs par pamatdokumentu šādu darījumu uzskaitei. Direktīvā noteikts, ka informācija par darījumiem būs jāsniedz elektroniski, noteiktā standartizētā formātā ļoti īsā termiņā pēc rēķina izrakstīšanas.

Savukārt attiecībā uz īstermiņa izmitināšanas un pasažieru autopārvadājumu pakalpojumiem tiek plānots noteikt, ka digitālās platformas pakalpojumu sniedzējs (piemēram, Airbnb tipa pakalpojumi) likumā noteiktos gadījumos tiks uzskatīts par izmitināšanas pakalpojuma sniedzēju PVN vajadzībām. Praktiski tas nozīmē, ka platforma būs atbildīga par PVN aprēķināšanu, tātad iekasēs PVN no klienta un deklarēs un samaksās PVN nodokļu administrācijai.Šāds risinājums paredzēts, lai novērstu nevienlīdzību starp tradicionālajiem viesnīcu pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti caur digitālajām platformām, to plānots ieviest no 2028. gada 1. jūlija.

Ja Jums radīsies jautājumi, lūdzam rakstīt mums uz infor@orients.lv .

[1] Īstenošanas regula Nr. 2026/1869 , ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē vai pašu preču pārvietošanu

[2] OSS režīms ir PVN režīms, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas, tikai vienā ES dalībvalstī, nereģistrējoties visās dalībvalstīs, kurās tiek veikti darījumi.

[3] IOSS režīms ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas veicina un atvieglo PVN deklarēšanu un samaksu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importēto preču tālpārdošanas gadījumos

[4] Padomes Direktīva (ES) 2025/516 (2025. gada 11. marts), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā

[5] Preču tālpārdošana Eiropas Savienības teritorijā ir tāda preču piegāde, kad preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no tādas dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam un tāda preču piegāde, kad preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja interesēs nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no trešās valsts vai trešās teritorijas preču saņēmējam dalībvalstī (PVN likuma 10.¹ pants).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK ( 2009. gada 13. jūlijs ), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK