Sagatavoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

· 6 min

Lai pilnveidotu nodokļa regulējumu, novērstu dubultās aplikšanas riskus un uzlabotu normu piemērošanas skaidrību Finanšu ministrija sagatavojusi divus likumprojektus grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Viens no likumprojektiem sagatavots, lai pilnveidotu pastāvošo Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atbalsta regulējumu jeb tonnāžas nodokļa regulējumu (likumprojekta ID - 26-TA-201). Likumprojekta mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar ES tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra.

Savukārt otrajā likumprojektā ietvertas plašākam UIN maksātāju lokam svarīgas izmaiņas un precizējumi, par kuriem informējam šajā publikācijā. Likumprojektā ietvertie grozījumi skar dividenžu definīciju, nosacīto dividenžu aplikšanu reorganizāciju gadījumos, ievieš transfertcenu korekciju piemērošanu, pilnveido sociālo uzņēmumu regulējumu, kā arī precizē vairākus tehniskus jautājumus, kas praksē ir radījuši likuma interpretācijas neskaidrības (likumprojekta ID- 26-TA-85).

Ar likumprojektiem un tā anotācijām var iepazīties https://tapportals.mk.gov.lv/.

Likvidācijas kvotas un pašu akciju atpirkšana – dubultās aplikšanas riska novēršana

Pašreizējais UIN likuma regulējums paredz, ka likvidācijas rezultātā saņemtais ienākums nav uzskatāms par dividendi. Tas praksē var radīt situācijas, kad viena un tā pati peļņa tiek aplikta atkārtoti. Īpaši problemātiskas ir situācijas, kad sabiedrība saņem likvidācijas kvotu vai atlīdzību par pašu akciju atpirkšanu, bet vēlāk šo ienākumu sadala saviem dalībniekiem.

Tāpēc likumprojektā ir noteikts, ka dividendes ir arī likvidācijas kvota, kā arī uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa par savu akciju iegūšanu. Tāpat tiek precizēts, ka pašu akciju atpirkšanas gadījumā par dividendi uzskatāma pozitīvā starpība starp izmaksāto atlīdzību un akcijas nominālvērtību. Tas ļaus piemērot UIN likuma 6. pantā paredzēto atbrīvojumu dividendēm un novērsīs ekonomiski nepamatotu nodokļa dubultu uzlikšanu.

Papildus tam, UIN likuma pārejas noteikumu 54. punktā tiek paredzēts, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendi sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Tādējādi, nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt UIN korekcijas (jeb iesniegt precizētas UIN deklarācijas) par periodu, kas sākās 2026. gada 1. janvārī.

Nosacītās dividendes reorganizāciju gadījumos

Vēl viena būtiska likumprojektā ietvertā izmaiņa attiecas uz nosacītajām dividendēm. Nosacītās dividendes saskaņā ar UIN likumu ir peļņas daļa (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļa, tai skaitā, tā daļa par kuru izveidota rezerve), par kuru palielina iekšzemes uzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībnieka (akcionāra) pamatkapitāla vai tam pielīdzināta kapitāla ieguldītās daļas apmēru vai daļu skaitu.

Spēkā esošais regulējums paredz, ka, kapitalizējot nesadalīto peļņu un palielinot pamatkapitālu, UIN samaksa tiek atlikta līdz noteiktu notikumu iestāšanās brīdim. Tomēr sarežģījumi rodas uzņēmumu reorganizāciju laikā, kad atliktā nodokļa saistības tiek nodotas iegūstošajai sabiedrībai. Vairākkārtēju reorganizāciju ķēdēs atliktā UIN uzskaite un kontrole kļūst sarežģīta.

Lai mazinātu nodokļu plānošanas riskus un uzlabotu kontroles mehānismus, likumprojekts paredz, ka nosacītās dividendes ir apliekamas, samazinot pamatkapitālu arī reorganizācijas ietvaros un noteikt, ka UIN jāmaksā arī gadījumā, ja reorganizācijas rezultātā sabiedrība beidz pastāvēt. Finanšu ministrijas ieskatā šīs izmaiņas nodrošinās, ka atliktais nodoklis netiek zaudēts reorganizācijas procesu rezultātā un saglabājas vienota pieeja nosacīto dividenžu aplikšanā. Likumprojekta Pārejas noteikumu 55. punktā noteikts, ka attiecībā uz nosacītajām dividendēm, kuras reorganizācijas rezultātā ieguldītas iegūstošās sabiedrības pamatkapitālā reorganizētās sabiedrības aktīvu veidā līdz 2026. gada 31. decembrim, iegūstošais nodokļa maksātājs iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, t.i. tajā taksācijas periodā, kurā nodokļa maksātājs samazina pamatkapitāla lielumu, beidz likvidāciju vai reģistrējas par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Sociālo uzņēmumu nodokļu režīma pārskatīšana

Likumprojekts paredz arī saskaņot UIN likumu ar grozījumiem Sociālo uzņēmumu likumā.

No 2027. gada sociālajiem uzņēmumiem būs tiesības izmaksāt dividendes līdz 50 % no gūtās peļņas, savukārt vairāki līdz šim paredzētie īpašie UIN atvieglojumi tiks atcelti. Tādēļ no UIN likuma tiek izslēgta norma, kas noteica īpašu pieeju atsevišķu izdevumu atzīšanai sociālajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus tiek saglabāts atbalsts ziedojumu veikšanai sabiedriskā labuma organizācijām, kas joprojām būs uzskatāms par atbalstāmu darbību sociālajiem uzņēmumiem.

Simetriska transfertcenu korekcija – nozīmīgs solis dubultās aplikšanas mazināšanai

Starptautisko uzņēmumu grupu darbībā būtiska loma ir transfertcenu regulējumam. Šobrīd Latvijas UIN likums neparedz mehānismu, kas ļautu automātiski veikt simetrisku korekciju Latvijā, ja citas valsts nodokļu administrācija veikusi peļņas korekciju saistītajam uzņēmumam. Tā rezultātā uzņēmumiem bieži nākas izmantot ilgstošas savstarpējās saskaņošanas procedūras.

Likumprojekts paredz ieviest jaunu mehānismu, saskaņā ar kuru Latvijas uzņēmums varēs samazināt savu UIN apliekamo bāzi par summu, par kuru saistītajai personai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir spēkā esoša nodokļu konvencija, ir palielināta apliekamā bāze transfertcenu korekcijas rezultātā.

Ja Latvijas uzņēmums iesniegs attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājumu par veiktās korekcijas rezultātā saistītajam uzņēmumam noteikto nodokli citā valstī, Latvijas uzņēmumam būs tiesības samazināt aprēķināto nodokli par dividendēm. Ja korekcijas summa pārsniegs konkrētajā periodā sadalīto dividenžu apjomu, neizmantoto summu būs iespējams pārcelt uz nākamajiem taksācijas periodiem.

Tehniskie precizējumi

Līdztekus konceptuālām izmaiņām likumprojekts paredz arī vairākus praktiski nozīmīgus precizējumus, tai skaitā:

  1. projektā tiek nepārprotami noteikts, ka normas par transportlīdzekļa degvielas izmaksām attiecas arī uz elektroenerģijas patēriņu elektrotransportam,

  2. tiek noteikts, ka UIN likuma 11. panta ceturtā daļā 3. punktā noteiktais regulējums attiecas tikai uz aizdevumiem saistītajām personām, novēršot iespējamās interpretācijas atšķirības,

  3. noteikts, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas normas ir piemērojamas arī dividendēm pielīdzinātām izmaksām, kuras aprēķina nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā,

  4. UIN būs jāmaksā par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību saskaņā ar UIN likuma 8. pantu arī tādos gadījumos, ja par šiem izdevumiem ir piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Plānots, ka šis likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā, t.i. pēc tā izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimā.

Ja Jums nepieciešama papildus informācija, lūdzu rakstīt uz info@orients.lv.

Natālija Zaiceva

Vadošā partnere, zvērināta revidente ar tiesībām sniegt apliecinājumu par ilgtspējas ziņojumu, sertificēta nodokļu konsultante
Dalīties

Lasīt vairāk

Visi bloga raksti