PVN piemērošana izmitināšanas pakalpojumiem digitālajās platformās

Līdz ar nozares straujo izaugsmi aktualizējušies arī nodokļu piemērošanas jautājumi, īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistībām pakalpojumu saņemšanai no ārvalstu platformām.

Reaģējot uz diskusijām un problēmām, kas radušās izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, šī gada 14. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apspriests un akceptēts priekšlikums piedāvāt īpašu risinājumu tiem nodokļu maksātājiem, kuri izmanto digitālo platformu pakalpojumus, iznomājot nekustamo īpašumu, bet savlaicīgi nav izpildījuši PVN reģistrācijas pienākumu, taču vienlaikus saglabā spēkā esošos nodokļu sistēmas pamatprincipus. Ar Ministru kabineta priekšlikumu var iepazīties https://tapportals.mk.gov.lv (projekta ID 26-TA-777).

Kur ir problēmas sakne ?

Līdz 2025. gada 1. jūlijam Latvijas PVN regulējums paredzēja, ka saimnieciskās darbības veicējam, kurš saņem pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts komersanta, pirms pakalpojuma saņemšanas bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā. Turklāt pēc reģistrācijas uzņēmējam bija pienākums ne vien samaksāt PVN par saņemto pakalpojumu, bet arī turpmāk pildīt visas PVN maksātāja saistības. Šāds regulējums bija spēkā kopš 2010. gada un pēc Finanšu ministrijas vērtējuma bija pietiekami skaidrs un nepārprotams.

Tomēr praksē tika konstatēts, ka ievērojams skaits izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju, nebija apzinājušies pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, saņemot pakalpojumus no ārvalstu digitālajām platformām. Rezultātā daudziem uzņēmējiem izveidojušās neizpildītas PVN saistības par iepriekšējiem periodiem par komisijām, ko šie pakalpojumu sniedzēji maksā digitālajām platformām.

Jāatzīmē, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji galvenokārt ir fiziskās personas, pie tam daudzi no viņiem maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli 10% apmēra, jo veic tā saukto paziņoto saimniecisko darbību.

Jaunā īpašā reģistrācijas kārtība

2025. gada 1. jūlijā stājās spēkā jauns regulējums, kas paredz īpašu reģistrācijas kārtību PVN maksātāju reģistrā. Šī kārtība ļauj uzņēmējiem reģistrēties vienīgi ārvalstu pakalpojumu saņemšanas vajadzībām, nemaksājot PVN par saviem iekšzemes darījumiem, ja tie citādi nav kļuvuši par PVN maksātājiem.

Faktiski tas ir būtisks administratīvā sloga samazinājums mazajiem uzņēmējiem un izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto ārvalstu digitālo platformu pakalpojumus.

Kāpēc netiek piedāvāta pilnīga amnestija?

Sabiedriskajās diskusijās izskanējuši priekšlikumi atbrīvot uzņēmējus no pienākuma samaksāt iepriekš nesamaksāto PVN. Tomēr Ministru kabinets šādu pieeju kategoriski neatbalsta, jo valdības ieskatā normatīvo aktu grozīšana ar atpakaļejošu spēku radītu vairākas nopietnas problēmas:

1. tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips attiecībā uz tiem uzņēmējiem, kuri savas saistības ir godprātīgi pildījuši;

2. rastos nevienlīdzīga attieksme pret citu nozaru uzņēmumiem, kuri analoģiskās situācijās PVN ir maksājuši;

3. tiktu vājināts nodokļu neitralitātes princips;

4. tiktu radīts bīstams precedents normatīvo aktu neievērošanai nākotnē.

Ministru kabinets atsaucas arī uz Senāta judikatūru, kurā vairākkārt uzsvērts, ka pienākums maksāt nodokļus rodas tieši no likuma normām un nav atkarīgs no tā, vai nodokļu maksātājs ir apzinājies šo pienākumu.

Ministru kabineta piedāvātais kompromiss ir atbrīvot no nokavējuma naudas tos pakalpojumu sniedzējus, kuri nav savlaicīgi samaksājuši PVN par saņemtajiem pakalpojumiem. Lai gan valdība nav uzskatījusi par iespējamu atbrīvot uzņēmējus no nesamaksātā PVN, tā piedāvā būtisku atvieglojumu – noteiktos gadījumos nepiemērot nokavējuma naudu. Šis risinājums balstās uz pieņēmumu, ka daļa uzņēmēju nav rīkojusies ļaunprātīgi, bet gan nav pilnībā izpratusi normatīvo regulējumu.

Pašlaik nokavējuma nauda par nenomaksātu nodokli tiek aprēķināta 0,05% apmērā par katru nokavējuma dienu no nesamaksātā pamatparāda. Tās mērķis nav sodīt nodokļu maksātāju, bet kompensēt valstij savlaicīgi nesaņemtos budžeta ieņēmumus. Ministru kabinets rosina paredzēt, ka nokavējuma nauda netiek aprēķināta par periodu līdz 2025. gada 1. jūlijam, ja nodokļu maksātājs izpilda visus noteiktos nosacījumus.

Kas varētu pretendēt uz atvieglojumu?

Saskaņā ar priekšlikumu nokavējuma nauda netiktu piemērota, ja vienlaikus izpildīti četri kritēriji:

1. līdz 2025. gada 1. jūlijam uzņēmējs saņēmis pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātāja;

2. līdz minētajam datumam uzņēmējs nav bijis reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā;

3. laika posmā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 1. jūlijam tas reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar īpašo reģistrācijas kārtību;

4. līdz 2026. gada 1. jūlijam VID tiek iesniegts paziņojums par visu trīs gadu periodā līdz 2025. gada 1. jūlijam veikto ar PVN apliekamo darījumu apjomu.

Tādējādi uzņēmējiem joprojām būtu jāsamaksā pamatparāds, taču varētu tikt dzēsts būtisks papildu finansiālais slogs, ko veido nokavējuma nauda.

Vai Ministru kabineta priekšlikums tiks realizēts ?

Saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa sēdes lēmumu sēdē tika nolemts atbalstīt iesniegto atbildes projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts kancelejai noformēt un nosūtīt atbildi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Par tālāko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas rīcību oficiāla informācija šobrīd nav pieejama. Līdz ar to nav skaidrs, vai šis priekšlikums tiks ņemts vērā un vai sekos tālāka rīcība.

Ja ir jautājumi, lūdzam sazinieties ar mums rakstot pieprasījumu: info@orients.lv vai zvanot: +371 23072559.